Inese Lībiņa-Egnere: pilsonības likuma reforma finiša taisnē
Pilsonības likuma grozījumi, "ātro kredītu" ierobežošana un tiesu efektivitātes uzlabošana ir būtiskākie Juridiskās komisijas darba virzieni aizvadītajā Saeimas 2013.gada ziemas sesijā, atskatoties uz paveikto, norāda komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere.
"Pēc piecpadsmit gadiem Pilsonības likums beidzot tiek būtiski pilnveidots, un pie tā jaunās redakcijas sesijas izskaņā ir noslēgusi darbu īpaši šim nolūkam izveidotā apakškomisija, tagad likumprojekts nodots pēdējai vētīšanai Juridiskajā komisijā. Likuma grozījumi risina šajos gados radušos izaicinājumus, kas saistīti ar valstspiederīgo mobilitātes pieaugumu un aktuālajām emigrācijas tendencēm," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere. Likuma grozījumi pieļauj dubultpilsonības izveidošanos ārvalstīs dzīvojošajiem un pilsonības saglabāšanu Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, kā arī pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Tāpat likuma grozījumi nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Kā nozīmīgu I.Lībiņa-Egnere min darbu pie tiesu darba efektivitātes pilnveidošanas, "lai tik tiešām sabiedrībai tiesa būtu ne vien pieejama, bet arī tiesas spriešana būtu laika ziņā efektīva un arī samērīga termiņos". Šajā sesijā grozīts likums, piemaksas paredzot tikai tiem tiesnešiem, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs novērtēta pozitīvi. Tādējādi tiek pārtraukta līdzšinējā prakse, ka tiesneši piemaksas saņem neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu.
Savukārt trešajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paredz visiem tiesnešiem noteikt vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu ? 70 gadus. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt tiesnešu atrašanos amatā uz laiku līdz diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Paredzēts arī publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā.
Reaģējot uz aktuālajām problēmām nebanku kreditēšanas jomā, deputāti izstrādājuši un Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalstījusi Civillikuma grozījumus nesamērīgi lielu līgumsodu ierobežošanai. "Vēlamies pārtraukt praksi, ka par mazu kredītu beigu beigās ir bijis jāatmaksā daudz lielākas summas. Likuma grozījumi nosaka, ka līgumsodi nevar pieaugt neproporcionāli ātri, ka līgumsodu apmērs nevar būt lielāks par paša pamatparāda summu," uzsver komisijas priekšsēdētājas biedre.
Lai Latvija varētu veiksmīgi startēt nākamajā OECD paplašināšanās kārtā, pilnveidotas iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Jaunais regulējums nosaka iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu, tādējādi ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta. Grozījumi nepieciešami, jo daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, pie atbildības tiek saukti vien to tehniskie izpildītāji ? fiziskās personas.
Saeima steidzamības kārtā pieņēmusi arī likuma grozījumus, Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstu aizstājot ar jaunāko psihoaktīvo vielu ķīmisko grupu pamatformulām. Tas darīts, lai ierobežotu veselībai kaitīgo tā dēvēto vīraku un "spice" augu maisījumu pārdošanu legālajā tirgū. Iepriekš kontrolējamo vielu saraksti vairākkārt papildināti ar jaunām apritē nonākušām psihoaktīvām vielām, taču uz izmaiņām sarakstā strauji reaģē ražotāji, izveidojot un tirgū piedāvājot aizvien jaunus atvasinājumus.
Saeimas Juridiskajā komisijā strādā desmit deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju un Tiesu politikas apakškomisiju.
"Pēc piecpadsmit gadiem Pilsonības likums beidzot tiek būtiski pilnveidots, un pie tā jaunās redakcijas sesijas izskaņā ir noslēgusi darbu īpaši šim nolūkam izveidotā apakškomisija, tagad likumprojekts nodots pēdējai vētīšanai Juridiskajā komisijā. Likuma grozījumi risina šajos gados radušos izaicinājumus, kas saistīti ar valstspiederīgo mobilitātes pieaugumu un aktuālajām emigrācijas tendencēm," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere. Likuma grozījumi pieļauj dubultpilsonības izveidošanos ārvalstīs dzīvojošajiem un pilsonības saglabāšanu Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, kā arī pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Tāpat likuma grozījumi nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Kā nozīmīgu I.Lībiņa-Egnere min darbu pie tiesu darba efektivitātes pilnveidošanas, "lai tik tiešām sabiedrībai tiesa būtu ne vien pieejama, bet arī tiesas spriešana būtu laika ziņā efektīva un arī samērīga termiņos". Šajā sesijā grozīts likums, piemaksas paredzot tikai tiem tiesnešiem, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs novērtēta pozitīvi. Tādējādi tiek pārtraukta līdzšinējā prakse, ka tiesneši piemaksas saņem neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu.
Savukārt trešajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paredz visiem tiesnešiem noteikt vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu ? 70 gadus. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt tiesnešu atrašanos amatā uz laiku līdz diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Paredzēts arī publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā.
Reaģējot uz aktuālajām problēmām nebanku kreditēšanas jomā, deputāti izstrādājuši un Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalstījusi Civillikuma grozījumus nesamērīgi lielu līgumsodu ierobežošanai. "Vēlamies pārtraukt praksi, ka par mazu kredītu beigu beigās ir bijis jāatmaksā daudz lielākas summas. Likuma grozījumi nosaka, ka līgumsodi nevar pieaugt neproporcionāli ātri, ka līgumsodu apmērs nevar būt lielāks par paša pamatparāda summu," uzsver komisijas priekšsēdētājas biedre.
Lai Latvija varētu veiksmīgi startēt nākamajā OECD paplašināšanās kārtā, pilnveidotas iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Jaunais regulējums nosaka iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu, tādējādi ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta. Grozījumi nepieciešami, jo daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, pie atbildības tiek saukti vien to tehniskie izpildītāji ? fiziskās personas.
Saeima steidzamības kārtā pieņēmusi arī likuma grozījumus, Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstu aizstājot ar jaunāko psihoaktīvo vielu ķīmisko grupu pamatformulām. Tas darīts, lai ierobežotu veselībai kaitīgo tā dēvēto vīraku un "spice" augu maisījumu pārdošanu legālajā tirgū. Iepriekš kontrolējamo vielu saraksti vairākkārt papildināti ar jaunām apritē nonākušām psihoaktīvām vielām, taču uz izmaiņām sarakstā strauji reaģē ražotāji, izveidojot un tirgū piedāvājot aizvien jaunus atvasinājumus.
Saeimas Juridiskajā komisijā strādā desmit deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju un Tiesu politikas apakškomisiju.