Plāno samazināt administratīvo slogu medniekiem
Lai uzlabotu medību jomas regulējumu, konceptuāli atbalstīti apjomīgi grozījumi Medību likumā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai.
Likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamam nomedīšanas apjomam – to plānots turpmāk katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests (VMD), pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.
Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru un citu nelimitēto medījamo dzīvnieku pieaugošais populāciju blīvums. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Likumprojekts arī paplašina mežacūku medījamo teritoriju, kurā iekļauta ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme.
Tāpat grozījumi paplašinās medībās atļauto rīku klāstu, papildinot to ar medību lokiem un atceļot ierobežojumus par nakts redzamības tēmekļu un pusautomātisko ieroču bez munīcijas izmantošanu mežacūku medībās. Grozījumi arī paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas.
Grozījumi noteiks arī izmaiņas medību suņu apmācībā un izmantošanā medībās, medību dokumentācijā un uzraudzībā, piemēram, samazinās administratīvo slogu medniekiem un atvieglos nosacījumus ārvalstu medniekiem piedalīties medībās Latvijā.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols informēja, ka, strādājot pie grozījumiem, visvairāk domstarpību iesaistītajām pusēm bija par loka izmantošanu medībās un medījamo dzīvnieku postījumiem. Diskusijas galvenais temats ir atbildības un pienākumu sadalījums starp zemes īpašnieku un medniekiem, sacīja A.Ozols.
Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka iesaistītajām pusēm strīdīgajos jautājumos jārod kompromiss un jāiesniedz jauni priekšlikumi otrajam lasījumam, ņemot vērā to, ka jau iepriekš par šo tematu bijušas apjomīgas diskusijas.
Atbalstu grozījumiem pauda biedrības "Zemnieku Saeima" un Latvijas mednieku savienības pārstāvji. Savukārt nodibinājuma "Dzīvnieku Drauga fonds" valdes locekle Solvita Vība iebilda par loku izmantošanu medībās, par kaķu turēšanas ierobežojumiem lauku mājās, kā arī par medījamo dzīvnieku paplašināšanu tauvas joslā.
Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku. Par likumprojekta atbalstīšanu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamam nomedīšanas apjomam – to plānots turpmāk katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests (VMD), pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.
Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru un citu nelimitēto medījamo dzīvnieku pieaugošais populāciju blīvums. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Likumprojekts arī paplašina mežacūku medījamo teritoriju, kurā iekļauta ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme.
Tāpat grozījumi paplašinās medībās atļauto rīku klāstu, papildinot to ar medību lokiem un atceļot ierobežojumus par nakts redzamības tēmekļu un pusautomātisko ieroču bez munīcijas izmantošanu mežacūku medībās. Grozījumi arī paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas.
Grozījumi noteiks arī izmaiņas medību suņu apmācībā un izmantošanā medībās, medību dokumentācijā un uzraudzībā, piemēram, samazinās administratīvo slogu medniekiem un atvieglos nosacījumus ārvalstu medniekiem piedalīties medībās Latvijā.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols informēja, ka, strādājot pie grozījumiem, visvairāk domstarpību iesaistītajām pusēm bija par loka izmantošanu medībās un medījamo dzīvnieku postījumiem. Diskusijas galvenais temats ir atbildības un pienākumu sadalījums starp zemes īpašnieku un medniekiem, sacīja A.Ozols.
Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka iesaistītajām pusēm strīdīgajos jautājumos jārod kompromiss un jāiesniedz jauni priekšlikumi otrajam lasījumam, ņemot vērā to, ka jau iepriekš par šo tematu bijušas apjomīgas diskusijas.
Atbalstu grozījumiem pauda biedrības "Zemnieku Saeima" un Latvijas mednieku savienības pārstāvji. Savukārt nodibinājuma "Dzīvnieku Drauga fonds" valdes locekle Solvita Vība iebilda par loku izmantošanu medībās, par kaķu turēšanas ierobežojumiem lauku mājās, kā arī par medījamo dzīvnieku paplašināšanu tauvas joslā.
Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku. Par likumprojekta atbalstīšanu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.