Svinēsim Meteņus Turaidā!
Šogad lieli un mazi meteņbērni ir aicināti 23. februārī plkst. 14:30 pulcēties Turaidā, lai kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja" un "Senlejiņa" un citu tuvāko novadu folkloras kopu maskās tērptajiem ļaudīm ļautos priekam un senajās tradīcijās svinētu Meteņus brīvā dabā Turaidas vēsturiskajā centrā.
Meteņdiena Turaidā iesāksies ar maskoto čigānu, budēļu un ķekatnieku satikšanos, lielīšanos un precību izrādi, svētku turpinājumā tiks meklēta Laimes poga, dzīts Metenis, lielīti lini, sava dzimtā sēta un pašu cepti slokatņi – pildīti plāceņi, uz ugunskura vārīta un baudīta gardā Meteņa miežu putra, no dārziem projām dzīti kurmji un griezta riņķa lēze – karuselis uz dīķa, lai izdotos labs gads un rudenī būtu bagāta raža. Ikviens aicināts apvilkt masku vai pārģērbties no puiša par meitu vai otrādi un svinēt kopā tradicionālos latviešu gadskārtu svētkus, tādējādi uzturot dzīvas latviskās tradīcijas, gūstot prieku un spēku un apzinoties savu piederību Latvijai.
"Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas senču gars. Tās ir "logs uz citu pasauli", kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar "augstākiem spēkiem", raksta folkloras pētniece Aīda Rancāne. Maskošanās mērķis svētkos ir palīdzēt sev, palīdzēt līdzcilvēkiem, citos tēlos iejūtoties, spēles gaitā atbrīvoties no visa ļaunā un nevajadzīgā, aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem un nelaimēm.
Latvijā Meteņdienas tradīcijas ir bagātas un daudzveidīgas, Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra vidus, tie tiek saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Vidzemē biežāk Meteņi svinēti 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas, kad aizsākas gavēnis. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu "meti" apzīmēja laika griežus, mēru, kura sākotnējā izcelsme vēl saglabājusies vārdā "laikmets". Meteņi ir prieka svētki, jo ziema atkāpjas, ļaujot domāt par pavasara tuvošanos un gatavošanos jaunam zemnieka gada cēlienam.
Meteņdiena Turaidā iesāksies ar maskoto čigānu, budēļu un ķekatnieku satikšanos, lielīšanos un precību izrādi, svētku turpinājumā tiks meklēta Laimes poga, dzīts Metenis, lielīti lini, sava dzimtā sēta un pašu cepti slokatņi – pildīti plāceņi, uz ugunskura vārīta un baudīta gardā Meteņa miežu putra, no dārziem projām dzīti kurmji un griezta riņķa lēze – karuselis uz dīķa, lai izdotos labs gads un rudenī būtu bagāta raža. Ikviens aicināts apvilkt masku vai pārģērbties no puiša par meitu vai otrādi un svinēt kopā tradicionālos latviešu gadskārtu svētkus, tādējādi uzturot dzīvas latviskās tradīcijas, gūstot prieku un spēku un apzinoties savu piederību Latvijai.
"Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas senču gars. Tās ir "logs uz citu pasauli", kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar "augstākiem spēkiem", raksta folkloras pētniece Aīda Rancāne. Maskošanās mērķis svētkos ir palīdzēt sev, palīdzēt līdzcilvēkiem, citos tēlos iejūtoties, spēles gaitā atbrīvoties no visa ļaunā un nevajadzīgā, aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem un nelaimēm.
Latvijā Meteņdienas tradīcijas ir bagātas un daudzveidīgas, Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra vidus, tie tiek saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Vidzemē biežāk Meteņi svinēti 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas, kad aizsākas gavēnis. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu "meti" apzīmēja laika griežus, mēru, kura sākotnējā izcelsme vēl saglabājusies vārdā "laikmets". Meteņi ir prieka svētki, jo ziema atkāpjas, ļaujot domāt par pavasara tuvošanos un gatavošanos jaunam zemnieka gada cēlienam.