Finanšu ministrs: Aizvadītais gads Latvijas ekonomikā ir bijis izcils
2012. gads Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti veiksmīgs un ekonomikas izaugsme ir būtiski labāka, nekā tas tika prognozēts aizvadītā gada sākumā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2012. gadā ir palielinājies par 5,6%, pārspējot 2011. gadā sasniegtos 5,5%.
Pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, IKP ir palielinājies par 5,1%. Kā jau iepriekš bija sagaidāms, Latvijas ekonomikas pieaugums pērn bija straujākais Eiropas Savienībā (ES). Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā ekonomikas pieaugums ES kopumā bija negatīvs un daudzas ES dalībvalstis ir nonākušas recesijā, tādēļ tik straujš IKP pieaugums Latvijā noteikti uzskatāms par izcilu sasniegumu.
"Mūsu ekonomikas noturība pret ārējās vides pasliktināšanos skaidrojama gan ar krīzes laikā īstenotajām reformām un budžeta samazinājumu, kas ļāva atgūt investoru uzticību un stiprināt Latvijas konkurētspēju, gan arī ar iekšējā pieprasījuma pakāpenisku atlabšanu. Papildus tam būtisks faktors straujajā pieaugumā ir tas, ka Latvijas tirdzniecības partnervalstis krīze eirozonā ir skārusi mazāk nekā Dienvideiropas valstis, kas veicināja mūsu eksporta attīstību. Tāpat iepriecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi sabalansēta un līdz ar to noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Šāda pozitīva ekonomikas attīstība pērnā gada nogalē ir ļāvusi Finanšu ministrijai palielināt 2013. gada IKP pieauguma prognozes līdz 4,0%, iepriekšējo 3,7% vietā," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Pozitīvi ir vērtējama arī notikumu attīstība Eiropā, kur pēdējo mēnešu laikā mazinājušies īstermiņa riski, kas saistīti ar eirozonas parādu krīzi. Lai gan ekonomikas pieauguma tempi eirozonā saglabājas negatīvi, spriedze finanšu tirgos ir mazinājusies. Pēdējo mēnešu laikā ir vērojami uzlabojumi arī Eiropas valstu konfidences rādītājos, lai gan tie saglabājas zemā līmenī.
Turpmākā notikumu attīstība gan būs atkarīga no valstu spējas īstenot nepieciešamās strukturālās reformas un mazināt budžeta deficītus, tādēļ nevar izslēgt jaunu satricinājumu iespējamību. Kopumā gan riski ir mazinājušies, tādēļ bez pārlieka optimisma var prognozēt, ka ar šā gada otro pusi eirozonā ir gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās, kas veicinās arī Latvijas ekonomikas straujāku attīstību.
Vērtējot šodien publicētos datus par pērnā gada ceturto ceturksni, var secināt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem IKP izaugsmē būtiskas izmaiņas nav vērojamas. Arī pērnā gada pēdējā ceturksnī izaugsmi galvenokārt ir nodrošinājušas apstrādes rūpniecības, tirdzniecības un būvniecības nozares, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augušas par attiecīgi 6,2%, 8,8% un 9,3%.
Iepriekšējos ceturkšņos būtiskus pieauguma tempus uzrādījušajā transporta nozarē ir vērojams vien neliels pieaugums 1,1% apmērā, kas ir skaidrojams ar jau 2011. gadā sasniegtajiem augstajiem kravu apjomiem dzelzceļā un Latvijas ostās. No izlietojuma puses lielākais pieaugums bija vērojams eksportā – 8,4%, ko daļēji noteica labvēlīgā graudu raža, savukārt imports šajā periodā palielinājās tikai par 1,0%. Tādējādi arī pērnā gada ceturtajā ceturksnī lielākais devums izaugsmē bija neto eksportam. Privātā sektora patēriņš un investīcijas šajā periodā pieauga par 4,2%, savukārt sabiedriskais patēriņš samazinājās par 0,2%.
Pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, IKP ir palielinājies par 5,1%. Kā jau iepriekš bija sagaidāms, Latvijas ekonomikas pieaugums pērn bija straujākais Eiropas Savienībā (ES). Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā ekonomikas pieaugums ES kopumā bija negatīvs un daudzas ES dalībvalstis ir nonākušas recesijā, tādēļ tik straujš IKP pieaugums Latvijā noteikti uzskatāms par izcilu sasniegumu.
"Mūsu ekonomikas noturība pret ārējās vides pasliktināšanos skaidrojama gan ar krīzes laikā īstenotajām reformām un budžeta samazinājumu, kas ļāva atgūt investoru uzticību un stiprināt Latvijas konkurētspēju, gan arī ar iekšējā pieprasījuma pakāpenisku atlabšanu. Papildus tam būtisks faktors straujajā pieaugumā ir tas, ka Latvijas tirdzniecības partnervalstis krīze eirozonā ir skārusi mazāk nekā Dienvideiropas valstis, kas veicināja mūsu eksporta attīstību. Tāpat iepriecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi sabalansēta un līdz ar to noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Šāda pozitīva ekonomikas attīstība pērnā gada nogalē ir ļāvusi Finanšu ministrijai palielināt 2013. gada IKP pieauguma prognozes līdz 4,0%, iepriekšējo 3,7% vietā," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Pozitīvi ir vērtējama arī notikumu attīstība Eiropā, kur pēdējo mēnešu laikā mazinājušies īstermiņa riski, kas saistīti ar eirozonas parādu krīzi. Lai gan ekonomikas pieauguma tempi eirozonā saglabājas negatīvi, spriedze finanšu tirgos ir mazinājusies. Pēdējo mēnešu laikā ir vērojami uzlabojumi arī Eiropas valstu konfidences rādītājos, lai gan tie saglabājas zemā līmenī.
Turpmākā notikumu attīstība gan būs atkarīga no valstu spējas īstenot nepieciešamās strukturālās reformas un mazināt budžeta deficītus, tādēļ nevar izslēgt jaunu satricinājumu iespējamību. Kopumā gan riski ir mazinājušies, tādēļ bez pārlieka optimisma var prognozēt, ka ar šā gada otro pusi eirozonā ir gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās, kas veicinās arī Latvijas ekonomikas straujāku attīstību.
Vērtējot šodien publicētos datus par pērnā gada ceturto ceturksni, var secināt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem IKP izaugsmē būtiskas izmaiņas nav vērojamas. Arī pērnā gada pēdējā ceturksnī izaugsmi galvenokārt ir nodrošinājušas apstrādes rūpniecības, tirdzniecības un būvniecības nozares, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augušas par attiecīgi 6,2%, 8,8% un 9,3%.
Iepriekšējos ceturkšņos būtiskus pieauguma tempus uzrādījušajā transporta nozarē ir vērojams vien neliels pieaugums 1,1% apmērā, kas ir skaidrojams ar jau 2011. gadā sasniegtajiem augstajiem kravu apjomiem dzelzceļā un Latvijas ostās. No izlietojuma puses lielākais pieaugums bija vērojams eksportā – 8,4%, ko daļēji noteica labvēlīgā graudu raža, savukārt imports šajā periodā palielinājās tikai par 1,0%. Tādējādi arī pērnā gada ceturtajā ceturksnī lielākais devums izaugsmē bija neto eksportam. Privātā sektora patēriņš un investīcijas šajā periodā pieauga par 4,2%, savukārt sabiedriskais patēriņš samazinājās par 0,2%.