Valdība apstiprina izmaiņas Darba likumā

Valdība otrdien, 6.augustā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojektā precizēti nosacījumi par darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma. Konkretizēti atsevišķi darba samaksas jautājumi gan saistībā ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu (nosakot līdzīgu regulējumu tam, kāds ir attiecināms uz publiskā sektorā nodarbinātajiem), gan, padarot skaidrākus nosacījumus ieturējumiem par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat noteikti jauni nosacījumi atpūtas dienu piešķiršanai cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis. Vienlaikus LM piedāvā noteikt elastīgākas prasības, izmaksājot samaksu par atvaļinājuma laiku, ja darba devējs un darbinieks par to vienojas. Atsevišķi grozījumi attiecas uz piezīmes un rājiena izteikšanu, proti, pagarināts termiņš piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam. Tāpat noteikts skaidrs pienākums darba devējam disciplinārsoda gadījumā izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru piezīme vai rājiens izteikts. Vienlaikus samazināts termiņš līdz vienam mēnesim, kad darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu, līdzīgi, kā tas ir gadījumā ar uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Izmaiņas ir arī saistībā ar darba līguma uzteikumu, piemēram, noteikti skaidri nosacījumi uzteikuma paziņošanai, izmantojot pastu vai elektronisko pastu, kā arī saīsināts laiks, kurā darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, par to paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai. Vienlaikus jāuzsver, ka darbiniekam paredzētās garantijas netiek mazinātas. Tāpat arī papildus ietvertas darba devēja tiesības izbeigt darba līgumu, ja normatīvajos aktos, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, noteikti īpaša rakstura nodarbināšanas aizliegumi. Atsevišķi precizējumi paredzēti saistībā ar darba un atpūtas laika regulējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam šajā jomā, jo īpaši par atsevišķiem virsstundu darba, nakts darba un summētā darba laika uzskaites aspektiem. Tāpat arī pilnveidoti nosacījumi par atvaļinājumiem bez darba samaksas saglabāšanas, paredzot darba devējam obligātu pienākumu piešķirt šādu atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina cita cilvēka bērnu. Vienlaikus pārskatīta īpašā aizsardzība darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, nosakot, ka gadījumos, kas nav saistīti ar nepieciešamību nodrošināt darba aizsardzību un mātes un bērna veselību, šādu īpašo aizsardzību ierobežo laikā līdz bērna divu gadu vecumam. Savukārt citos gadījumos regulējums paliek nemainīgs. Lai nodrošinātu efektīvāku darbinieka tiesību aizsardzību, precizēts regulējums par neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu, skaidri nosakot, ka kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu izmaksājama par visu neizmantotā atvaļinājuma laiku. Likumprojektā ir ietverti arī citi precizējumi un papildinājumi. LM uzsver, ka lielākās grozījumu daļas iniciatori ir sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Likumprojekts ir skatīts arī Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē.

Atgādinām, ka Darba likums ir spēkā no 2002.gada 1.jūnija.