Saeima pieņem jaunu regulējumu likumu ierosināšanai
Saeima otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", paredzot jaunu kārtību, kādā vēlētāji var ierosināt likumus. Likumprojekts paredz no 2015.gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Līdztekus paredzēts noteikt pārejas periodu, kurā tiks saglabāta parakstu vākšana divos posmos, un pirmajā ir jāsavāc 30 000 vēlētāju parakstu.
Likums paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā vai pagastā pie pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par paraksta apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.
Līdz 2015.gada 1.janvārim plānots noteikt pārejas posmu, šajā laikā saglabājot parakstu vākšana divos posmos. Lai uzsāktu parakstu vākšanas otro posmu, ko finansē valsts, likumprojekta iniciatoriem pirmajā posmā pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu. Savukārt, lai rosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, pārejas posmā būs jāsavāc 10 000 balsu. Pārejas periodā parakstus varēs apliecināt pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības.
Valdībai līdz 2014.gada 1.septembrim būs jānodrošina vienotā valsts un pašvaldību portāla www.latvija.lv gatavība parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.
Būtiska likumprojekta sastāvdaļa ir nodaļa, kas regulēs aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, definējot šādas aģitācijas jēdzienu un periodu, kā arī aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību. Patlaban normatīvie akti Latvijā to neregulē, un nav skaidras ne aģitācijas veicēju tiesības un pienākumi, ne iestāžu kompetence.
Tāpat likumā iekļauta procedūra, kas noteiks, kā īstenojamas Satversmē noteiktās vēlētāju tiesības rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Likuma grozījumi paplašinās Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci, nosakot tai pienākumu vērtēt gan likumprojektu iniciatoru atbilstību likuma prasībām, gan to, vai likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir pēc formas vai satura pilnībā izstrādāts.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu parakstījušies ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija, un to finansē valsts. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Likums paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā vai pagastā pie pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par paraksta apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.
Līdz 2015.gada 1.janvārim plānots noteikt pārejas posmu, šajā laikā saglabājot parakstu vākšana divos posmos. Lai uzsāktu parakstu vākšanas otro posmu, ko finansē valsts, likumprojekta iniciatoriem pirmajā posmā pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu. Savukārt, lai rosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, pārejas posmā būs jāsavāc 10 000 balsu. Pārejas periodā parakstus varēs apliecināt pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības.
Valdībai līdz 2014.gada 1.septembrim būs jānodrošina vienotā valsts un pašvaldību portāla www.latvija.lv gatavība parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.
Būtiska likumprojekta sastāvdaļa ir nodaļa, kas regulēs aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, definējot šādas aģitācijas jēdzienu un periodu, kā arī aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību. Patlaban normatīvie akti Latvijā to neregulē, un nav skaidras ne aģitācijas veicēju tiesības un pienākumi, ne iestāžu kompetence.
Tāpat likumā iekļauta procedūra, kas noteiks, kā īstenojamas Satversmē noteiktās vēlētāju tiesības rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Likuma grozījumi paplašinās Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci, nosakot tai pienākumu vērtēt gan likumprojektu iniciatoru atbilstību likuma prasībām, gan to, vai likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir pēc formas vai satura pilnībā izstrādāts.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu parakstījušies ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija, un to finansē valsts. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.