Saeimas komisija aicina meklēt papildu finansējumu veselības nozarei
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 12.augustā, spriežot par finansējumu slimnīcu darba nodrošināšanai, nolēma lūgt finanšu ministram skaidrojumu par iespējām budžetā rast papildu līdzekļus veselības aprūpes nozarei, kā arī turpināt naudas līdzekļus meklēt Veselības ministrijas budžetā.
"Šodien visi centieni viest skaidrību par slimnīcu nākotni atdūrās pret Veselības ministrijas amatpersonu teikto, ka viss atkarīgs no tā, kad un cik liels papildu finansējums tiks rasts veselības nozarei. Tāpēc komisija vēlas saņemt atbildes uz virkni jautājumu arī no finanšu ministra Einara Repšes," skaidroja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
"Tāpat lūkosimies pašas Veselības ministrijas iekšienē, jo nav pārliecības, ka no ierēdniecības puses ir izdarīts viss iespējamais, lai ietaupītu valsts līdzekļus. Piemēram, šobrīd lietderīgi varētu būt atteikties no greznu un dārgu telpu īres," piebilda A.Barča.
Raksturojot situāciju veselības aprūpē, veselības ministre Baiba Rozentāle atzina, ka naudas izteiksmē situācija nav uzlabojusies. Pārdalot naudu no vienas kabatas otrā, tās vairāk nekļūs un, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bez papildu finansējuma neiztikt, apgalvoja B.Rozentāle.
Šodienas komisijas sēdē īpaša uzmanība tika pievērsta Kurzemes slimnīcu nākotnei, jo iepriekšējā nedēļā deputāti apmeklēja šī reģiona slimnīcas. Taujāta par slimnīcu nākotni, veselības ministre apliecināja, ka visā valstī plānots saglabāt trīs universitātes slimnīcas un septiņas reģionālās slimnīcas. Kurzemē reģionālās slimnīcas tiktu saglabātas Ventspilī un Liepājā. Savukārt pārējās Kurzemes slimnīcās darbu turpinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un diennakts traumpunkti.
Tomēr Talsu pašvaldības un slimnīcas pārstāvji norādīja, ka joprojām neatbildēts paliek jautājums par Talsu slimnīcas nākotni. Šobrīd tā atbilst visām lokālās slimnīcas prasībām, taču, ja spēkā paliek lēmums par būtisku finansējumu samazinājumu, tad ar paredzēto valsts dotāciju nepietiks pat traumpunkta uzturēšanai.
Visi Kurzemes slimnīcu vadītāji atzina, ka šobrīd saskaras ar akūtu finansējuma trūkumu. Neskatoties uz to, ka jūlijā Ventspils slimnīca sniedza tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras noteiktās kvotas ir pārsniegtas divas reizes. Šobrīd slimnīcas ir ķīlnieki starp pacientiem, kuriem palīdzība nepieciešama nekavējoties, un valsti, kura par to nemaksā, pauda Ventspils slimnīcas valdes loceklis Dainis Gīlis.
Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš atzina, ka ekonomiskās grūtības ir stimuls izveidot finansiāli pamatotu veselības sistēmu un viņa vadītā slimnīca ir atvērta sarunām par apvienību veidošanu. Slimnīcu apvienības ir virziens, kurā jāiet, taču dzīvotspējīgas tās būs tikai, ja lēmumi būs pārdomāti un balstīti uz pienācīgiem finanšu resursiem, piebilda citu slimnīcu pārstāvji.