Iekšējiem auditoriem sertifikācija būs obligāta
Saeimas komisija konceptuāli atbalstīja jauno Iekšējā audita likumprojektu, kas paredz ieviest obligātu iekšējo auditoru sertificēšanu.
Likumprojektā paredzēts, ka iekšējā auditora pienākumus varēs pildīt persona, kas būs ieguvusi valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu vai auditora profesionalitāti apliecinošu sertifikātu, ko atzinusi biedrība "Iekšējo auditoru institūts". Iekšējo auditoru sertifikāciju, sertifikāta spēkā stāšanās un anulēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Sertificēšana nepieciešama, lai nodrošinātu plašākas un pilnvērtīgākas auditoru zināšanas un kompetentākus auditorus. Patlaban sertifikācija nav obligāta prasība, un tā rezultātā tikai piektā daļa no visiem valsts pārvaldē strādājošajiem auditoriem ir ieguvuši attiecīgu sertifikātu, bet liela daļa darbu uzsāk bez pieredzes un atbilstošas kvalifikācijas.
Jauns Iekšējā audita likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka likumā precizējamo normu apjoms pārsniedz pusi no 2010.gadā pieņemtā likuma normām.
Lai novērstu virkni neskaidrību un nodrošinātu vienotu izpratni auditoru un citu audita procesā iesaistīto pušu vidū, precizēti vairāki likuma termini un pilnveidotas pantu redakcijas. Atbilstoši profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem precizēta iekšējā audita definīcija.
Likumprojekts izslēdz līdzšinējo prasību valsts sekretāram vai Ministru prezidentam tieši padotas institūcijas vadītājam informēt attiecīgi ministru vai Ministru prezidentu par iekšējā audita sistēmas darbības rezultātiem. Informācijas sniegšanas kārtību turpmāk noteiks ministrs vai Ministru prezidents lēmumā par iekšējā audita sistēmu.
Lai nodrošinātu iespēju ministrijai nepieciešamības gadījumā pārliecināties par Eiropas Savienības finansējuma, ārvalstu finanšu palīdzības vai valsts budžeta līdzekļu atbilstošu izlietojumu, iekšējiem auditoriem paredzētas tiesības iepazīties ar dokumentiem, finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām. Tāpat auditori varēs prasīt paskaidrojumus no darbiniekiem ar iekšējo auditu saistītos jautājumos.
Likumprojektā precizēti audita struktūrvienību uzdevumi, kā arī noteikta rīcība darba izpildes un kvalitātes uzraudzībai gadījumos, ja iestādē iekšējo auditu veic tikai viens iekšējais auditors.
Par jauno Iekšējā audita likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Likumprojektā paredzēts, ka iekšējā auditora pienākumus varēs pildīt persona, kas būs ieguvusi valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu vai auditora profesionalitāti apliecinošu sertifikātu, ko atzinusi biedrība "Iekšējo auditoru institūts". Iekšējo auditoru sertifikāciju, sertifikāta spēkā stāšanās un anulēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Sertificēšana nepieciešama, lai nodrošinātu plašākas un pilnvērtīgākas auditoru zināšanas un kompetentākus auditorus. Patlaban sertifikācija nav obligāta prasība, un tā rezultātā tikai piektā daļa no visiem valsts pārvaldē strādājošajiem auditoriem ir ieguvuši attiecīgu sertifikātu, bet liela daļa darbu uzsāk bez pieredzes un atbilstošas kvalifikācijas.
Jauns Iekšējā audita likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka likumā precizējamo normu apjoms pārsniedz pusi no 2010.gadā pieņemtā likuma normām.
Lai novērstu virkni neskaidrību un nodrošinātu vienotu izpratni auditoru un citu audita procesā iesaistīto pušu vidū, precizēti vairāki likuma termini un pilnveidotas pantu redakcijas. Atbilstoši profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem precizēta iekšējā audita definīcija.
Likumprojekts izslēdz līdzšinējo prasību valsts sekretāram vai Ministru prezidentam tieši padotas institūcijas vadītājam informēt attiecīgi ministru vai Ministru prezidentu par iekšējā audita sistēmas darbības rezultātiem. Informācijas sniegšanas kārtību turpmāk noteiks ministrs vai Ministru prezidents lēmumā par iekšējā audita sistēmu.
Lai nodrošinātu iespēju ministrijai nepieciešamības gadījumā pārliecināties par Eiropas Savienības finansējuma, ārvalstu finanšu palīdzības vai valsts budžeta līdzekļu atbilstošu izlietojumu, iekšējiem auditoriem paredzētas tiesības iepazīties ar dokumentiem, finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām. Tāpat auditori varēs prasīt paskaidrojumus no darbiniekiem ar iekšējo auditu saistītos jautājumos.
Likumprojektā precizēti audita struktūrvienību uzdevumi, kā arī noteikta rīcība darba izpildes un kvalitātes uzraudzībai gadījumos, ja iestādē iekšējo auditu veic tikai viens iekšējais auditors.
Par jauno Iekšējā audita likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.