Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalsta apjomīgas izmaiņas kriminālprocesā

Komisijas piedāvātā likuma grozījumu redakcija paredz, ka visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas iztiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts. Šāda kārtība būtu viens no soļiem, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanu. Tādējādi plānots atteikties no lietu skatīšanas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kas patlaban kā otrā instance izskata atsevišķu kategoriju krimināllietas. Uz lietas uzskatīšanu palātā nereti jāgaida gadiem, bet atlikto lietu skaits sasniedz pat 40 procentus.

Ar likuma grozījumiem plānots ierobežot līdz šim novēroto tiesu praksi kavēties ar pilna tiesas sprieduma sastādīšanu. Jaunā likuma redakcija sašaurinās iespējas atlikt pilna sprieduma sastādīšanu – to varēs darīt tikai lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Tāpat pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu varēs atlikt tikai vienu reizi.

Patlaban likums nosaka, ka tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, bet pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.

Patlaban ir gadījumi, kad pilns tiesas spriedums tiek sastādīts pat pēc vairākiem mēnešiem, tādējādi kavējot lietas virzību un šajā laikā padarot neiespējamu apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanu. Par šādu tiesību aizskārumu notiesātie var vērsties ar sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Lai mazinātu tiesu noslodzi un saīsinātu lietu izskatīšanas ilgumu, likuma grozījumi paredz tiesām iespējas plašāk izmantot rakstveida procesu. Tāpat plānots samazināt atlikto lietu īpatsvaru. Lietas nebūs jāatliek, ja lietas iztiesāšanā iesaistīti vairāki prokurori un uz sēdi nav ieradies kāds no viņiem. Lieta nebūs jāatliek arī tad, ja uz sēdi nebūs ieradies kāds no apsūdzētā aizstāvjiem.

Tāpat piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka arī lieciniekam, kurš neattaisnoti nav ieradies uz tiesas sēdi, var piemērot ne tikai procesuālās sankcijas, bet arī piespiedu atvešanu.

Likumprojektā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām tiek precizēta arī virkne tiesību normu, kas saistītas ar starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Tās regulē gan ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā, gan Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai cita valstī. Šis regulējums attiecas arī uz vienā valstī piespriestu sodu, Eiropas Savienībā piemēroto finanšu sodu un mantas konfiskācijas izpildi citā valstī.

Paredzēts, ka Kriminālprocesa likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.