Latvijas ekonomikai straujākais kāpums Eiropas Savienībā
"Jaunākie dati liecina, ka Latvijas ekonomika patlaban piedzīvo eksportā balstītu izaugsmi, kas ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Pie tam, mūsu valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas 2012. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 6.9%, balstās sabalansētā ekonomikas struktūrā bez saredzamiem būtiskiem makroekonomiskas nestabilitātes riskiem. Ražošanas izlaide un eksporta apjoms pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Eksporta pieaugums ir saistīts ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, bet, kas vēl svarīgāk, arī ar Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanos. Tās ir labas ziņas, kas dod pamatu piesardzīgam optimismam par Latvijas izaugsmes perspektīvu. Vienlaikus, pieaugot iekšzemes pieprasījumam un nedaudz palielinoties arī ārējās tirdzniecības deficītam, jautājums par turpmāku izlaides un eksporta apjomu un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu paliek uzmanības centrā," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Pieaugošie riski ārējos tirgos, īpaši eirozonā, 2011.gada otrajā pusē un 2012.gada pirmajā pusē līdz šim nav būtiski ietekmējuši Latvijas ekonomiku. Latvijas izaugsme šobrīd ir visstraujākā Eiropas Savienībā - 2012.gada 1.ceturksnī IKP pieauga par 1,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni jeb par 6,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
Augot eksportam, turpina augt apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi - 2011.gadā nozares ražošanas apjomi bija par 11,7% lielāki nekā 2011. gadā, bet 2012.gada 1.ceturksnī tie pieauga par 16,5% salīdzinājumā ar 2011. gada 1.ceturksni. Ražošanas apjomi palielinās gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši kokapstrādē, metālapstrādē, elektronisko ierīču, mašīnu un iekārtu ražošanā. Kopumā apstrādes rūpniecības nozare 2011.gadā nodrošināja caurmērā ¼ no kopējās ekonomikas izaugsmes. Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ietekmē arī nozares, kas pamatā darbojas iekšējā tirgū, īpaši, tirdzniecības un būvniecības nozari.
Nodarbinātības palielinājums un pakāpenisks darba samaksas kāpums sekmē privātā patēriņa palielinājumu. 2011.gadā privātais patēriņš par 4,4% pārsniedza 2010.gada līmeni, bet 2012.gada 1.ceturksnī tas par 5,4% pārsniedza pērnā gada 1.ceturkšņa līmeni. Tomēr kopumā privātais patēriņš pieaug nedaudz lēnākos tempos nekā IKP un 2012.gada 1.ceturksnī tas bija tikai ap 80% no 2008.gada 1.ceturkšņa līmeņa. Privātā patēriņa straujāku atjaunošanos ierobežo joprojām augstais bezdarba līmenis un liels mājsaimniecību parādu slogs.
Pieaug arī investīcijas. To apjomu palielināšanos lielā mērā nosaka ieguldījumi tādās nozarēs kā enerģētika, kokapstrāde un metālizstrādājumu ražošana.
Lai arī 2012.gads sācies ar pozitīvām tendencēm tautsaimniecībā, tomēr saglabājas ārējās vides riski saistībā ar turpmāko situācijas attīstību eirozonā. Palēninoties izaugsmes tempiem mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieaugums var kļūt mērenāks, un tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kopumā var mazināties. Tomēr kopumā 2012.gadā IKP pieaugums būs straujāks nekā tika prognozēts iepriekš un var sasniegt pat 5 procentus.
Tautsaimniecības izaugsme vidējā termiņā lielā mērā būs atkarīga no diviem faktoriem. Pirmkārt, kādus risinājumus izejai no pašreizējā saspīlējuma finanšu sektorā spēs pieņemt eirozonas valstis, lai spētu izvairīties no iespējamas ekonomikas stagnācijas. Otrkārt, cik efektīva būs Latvijas valdības īstenotā struktūrpolitika ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai ierobežotos finansējuma, t.sk. valsts budžeta, pieejamības apstākļos.
Straujākas izaugsmes scenārijā vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi varētu sasniegt stabilu 5% pieaugumu gadā. Savukārt lēnākas izaugsmes scenārijā, saglabājoties vājai izaugsmei Eiropā un nespējot uzlabot tirgojamo nozaru konkurētspēju, Latvijas ekonomikas atgūšanās no krīzes radītajām sekām būtu daudz lēnāka.
Pieaugošie riski ārējos tirgos, īpaši eirozonā, 2011.gada otrajā pusē un 2012.gada pirmajā pusē līdz šim nav būtiski ietekmējuši Latvijas ekonomiku. Latvijas izaugsme šobrīd ir visstraujākā Eiropas Savienībā - 2012.gada 1.ceturksnī IKP pieauga par 1,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni jeb par 6,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
Augot eksportam, turpina augt apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi - 2011.gadā nozares ražošanas apjomi bija par 11,7% lielāki nekā 2011. gadā, bet 2012.gada 1.ceturksnī tie pieauga par 16,5% salīdzinājumā ar 2011. gada 1.ceturksni. Ražošanas apjomi palielinās gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši kokapstrādē, metālapstrādē, elektronisko ierīču, mašīnu un iekārtu ražošanā. Kopumā apstrādes rūpniecības nozare 2011.gadā nodrošināja caurmērā ¼ no kopējās ekonomikas izaugsmes. Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ietekmē arī nozares, kas pamatā darbojas iekšējā tirgū, īpaši, tirdzniecības un būvniecības nozari.
Nodarbinātības palielinājums un pakāpenisks darba samaksas kāpums sekmē privātā patēriņa palielinājumu. 2011.gadā privātais patēriņš par 4,4% pārsniedza 2010.gada līmeni, bet 2012.gada 1.ceturksnī tas par 5,4% pārsniedza pērnā gada 1.ceturkšņa līmeni. Tomēr kopumā privātais patēriņš pieaug nedaudz lēnākos tempos nekā IKP un 2012.gada 1.ceturksnī tas bija tikai ap 80% no 2008.gada 1.ceturkšņa līmeņa. Privātā patēriņa straujāku atjaunošanos ierobežo joprojām augstais bezdarba līmenis un liels mājsaimniecību parādu slogs.
Pieaug arī investīcijas. To apjomu palielināšanos lielā mērā nosaka ieguldījumi tādās nozarēs kā enerģētika, kokapstrāde un metālizstrādājumu ražošana.
Lai arī 2012.gads sācies ar pozitīvām tendencēm tautsaimniecībā, tomēr saglabājas ārējās vides riski saistībā ar turpmāko situācijas attīstību eirozonā. Palēninoties izaugsmes tempiem mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieaugums var kļūt mērenāks, un tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kopumā var mazināties. Tomēr kopumā 2012.gadā IKP pieaugums būs straujāks nekā tika prognozēts iepriekš un var sasniegt pat 5 procentus.
Tautsaimniecības izaugsme vidējā termiņā lielā mērā būs atkarīga no diviem faktoriem. Pirmkārt, kādus risinājumus izejai no pašreizējā saspīlējuma finanšu sektorā spēs pieņemt eirozonas valstis, lai spētu izvairīties no iespējamas ekonomikas stagnācijas. Otrkārt, cik efektīva būs Latvijas valdības īstenotā struktūrpolitika ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai ierobežotos finansējuma, t.sk. valsts budžeta, pieejamības apstākļos.
Straujākas izaugsmes scenārijā vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi varētu sasniegt stabilu 5% pieaugumu gadā. Savukārt lēnākas izaugsmes scenārijā, saglabājoties vājai izaugsmei Eiropā un nespējot uzlabot tirgojamo nozaru konkurētspēju, Latvijas ekonomikas atgūšanās no krīzes radītajām sekām būtu daudz lēnāka.