Grausti Piena ielā 6 un 8 tiks nojaukti piespiedu kārtā
Pagājušās nedēļas vētras ietekmējušas graustu stāvokli Piena ielā Nr. 6 un Nr. 8, tas no bīstama kļuvis par avārijas. Lai lemtu, ko iesākt ar abām ēkām, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uz ārkārtas operatīvo sanāksmi bija sasaucis visas iesaistītās pašvaldības institūcijas.
Ņemot vērā, ka ēkas apdraud apkārtējos iedzīvotājus, turklāt ir brīvi pieejamas un pastāv atkārtota ugunsgrēka iespējamība, A.Ameriks uzdeva Īpašuma departamentam steidzamības kārtā gatavot lēmumu par piespiedu sakārtošanu, lai to varētu apstiprināt jau nākamās otrdienas, 14. augusta, domes sēdē.
Grausti Piena ielā 6 un Piena ielā 8 bijuši pašvaldības atbildīgo iestāžu uzmanībā jau kopš "pilsētas graustu saraksta" izveidošanas. Ne iepriekšējie īpašnieki – Kiprā reģistrēts uzņēmums, ne jaunie – no Lielbritānijas, par ēku stāvokli nav likušies ne zinis.
Veicot abu ēku tehnisko apsekošanu, būvinženieri secināja, ka abi ēkas, kas reiz celtas kā dzīvojamās mājas, ilgstoši atrodoties atmosfēras nokrišņu un temperatūru svārstību ietekmē, ir būtiski bojātas. Pamatu nolietojums ir 95%, ārsienu nolietojums 95%, koka materiāli satrunējuši un deformējušies. Piena ielā 6 viena ēkas daļa ir stipri sagāzusies uz ielas pusi, un draud tās pašsabrukšana. Ēkas atjaunošana, izmantojot esošās konstrukcijas, tehniski nav iespējama.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji informēja, ka inspekcija, ņemot vērā graustu katastrofālo stāvokli, neiebilst pret šo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu nojaukšanu.
Domes lēmums par graustu piespiedu sakārtošanu paredzēs ēku īpašniekam divu nedēļu laikā uz ietves ēku robežās uzstādīt gājēju aizsargtuneli; viena mēneša laikā izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju un uzsākt ēku demontāžas darbus, kā arī vienu nedēļu pirms darbu uzsākšanas paziņot Rīgas domes Īpašuma departamentam par paredzēto darbu izpildes termiņiem, norādot konkrētus darbu veidus un iesniedzot darbu izpildes kalendāro grafiku. Pilnīga graustu demontāža veicama ne vēlāk kā četru mēnešu laikā. Ja noteiktajā termiņā darbi netiks uzsākti, Rīgas domes Īpašuma departaments nodrošinās lēmuma piespiedu izpildi, veicot ēku demontāžas vai bīstamo konstrukciju demontāžas darbus apjomā, kas nodrošinātu sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējuma novēršanu, pēc tam iztērētos Rīgas pašvaldības līdzekļus tiesas ceļā piedzenot no nekustamā īpašuma īpašnieka.
Kā jau iepriekš uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks,: "Īpašuma reformas un nekustamo īpašumu aktīvas tirdzniecības laikā vairāki sarakstos iekļautie īpašumi ir nonākuši ārvalstnieku – fizisku un juridisku personu, īpašumā. Parasti šīm personām ir pārstāvji vai pilnvarnieki Latvijā, tomēr daļā gadījumu ir zināms tikai šo personu vārds vai nosaukums, un labākajā gadījumā – arī adrese, bet šīs personas pilnībā ignorē pašvaldības prasības par sev piederošo objektu sakārtošanu. Komunikācijas problēma ar šīm personām rada būtiskus riskus operatīvai rīcībai, ja nepieciešama operatīva bīstama objekta nojaukšana."