Apstiprināts rīcības plāns latviešu valodas apguvei mazākumtautību bērnudārzos
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja šodien apstiprināja Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavoto rīcības plānu, lai veicinātu atviešu valodas apguvi mazākumtautību bērnudārzos. Tajā uzsvars likts uz nepieciešamību paaugstināt latviešu valodas prasmes pedagogiem, palielināt kvalificētu speciālistu, to vidū, arī logopēdu skaitu un paplašināt valodas lietojumu visas dienas gaitā.
Rīcības plāns sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 31.07.2012. noteikumus par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kuras nosaka pirmsskolas izglītības saturu. Sagatavojot plānu, ņemti vērā arī pirmsskolu pedagogu aptaujas rezultāti. Šogad aprīlī departamenta speciālisti aptaujāja 90 latviešu valodas skolotājas un 86 vadītāju vietnieces vai izglītības metodiķes, kuras strādā mazākumtautību bērnudārzos, lai iegūtu informāciju par problēmām, ar kādām saskaras pedagogi, mācot latviešu valodu pirmsskolas vecuma bērniem.
Lai paaugstinātu latviešu valodas apguves kvalitāti un sekmētu pedagogu profesionālo sagatavotību darbam etniski un lingvistiski neviendabīgā vidē, departaments piedāvā pilnveidot bilingvālās izglītības metodiku un nodrošināt pirmsskolas pedagogu tālākizglītību darbam bilingvāli. Tāpat tiks organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi par starpkultūru dialoga veicināšanu un iecietības sekmēšanu bērnudārzos, un tādi pasākumi, kas veicina piederības sajūtu un pozitīvu attieksmi pret kultūrtelpu nacionālajā un lokālajā līmenī.
Rīgā iecerēts īstenot dažādus pasākumus profesionālās kompetences paaugstināšanā. Tiks rīkoti semināri, praktikumi, bilingvālās izglītības kursi, veidotas radošās darba grupas, kuras izstrādās "sadarbības modeļus" starp mazākumtautību pirmsskolas pedagogiem un pedagogiem, kuri strādā pirmskolās ar latviešu mācībvalodu darbā, izveidoti mācību un metodiskie materiāli. Tiks organizētas "atvērto durvju dienas" vecākiem un citiem interesentiem.
Vienlaikus norādīts uz nepieciešamību palielināt logopēdu skaitu, lai novērstu bērniem runas problēmas dzimtajā valodā un attīstītu fonemātisko dzirdi, kas ļautu sekmīgāk apgūt arī latviešu valodu. Tāpat uzsvērts, ka nepieciešams pakāpeniski ieviest konkurētspējīgu atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.
Latviešu valodas mācību programma mazākumtautību pirmsskolās ir veidota tā, lai bērns apgūtu sarunvalodas pamatus un valodas lietošanas prasmes ikdienā. Latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās un ikdienas saskarsmē visā pirmsskolas izglītības posmā atbilstoši bērna attīstībai sekmē katru dienu, nodrošinot atbilstošu vidi un izmantojot daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas. Latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās bērniem no divu līdz piecu gadu vecumam plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā, bērniem no piecu gadu vecuma - katru dienu, kas tiek organizētas atbilstoši bērna spējām, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna attīstību. Rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un ikdienas saskarsmē ieteicams izmantot bilingvālo pieeju, apgūstot vienlaicīgi gan mācību saturu, gan valodu.
Rīcības plāns sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 31.07.2012. noteikumus par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kuras nosaka pirmsskolas izglītības saturu. Sagatavojot plānu, ņemti vērā arī pirmsskolu pedagogu aptaujas rezultāti. Šogad aprīlī departamenta speciālisti aptaujāja 90 latviešu valodas skolotājas un 86 vadītāju vietnieces vai izglītības metodiķes, kuras strādā mazākumtautību bērnudārzos, lai iegūtu informāciju par problēmām, ar kādām saskaras pedagogi, mācot latviešu valodu pirmsskolas vecuma bērniem.
Lai paaugstinātu latviešu valodas apguves kvalitāti un sekmētu pedagogu profesionālo sagatavotību darbam etniski un lingvistiski neviendabīgā vidē, departaments piedāvā pilnveidot bilingvālās izglītības metodiku un nodrošināt pirmsskolas pedagogu tālākizglītību darbam bilingvāli. Tāpat tiks organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi par starpkultūru dialoga veicināšanu un iecietības sekmēšanu bērnudārzos, un tādi pasākumi, kas veicina piederības sajūtu un pozitīvu attieksmi pret kultūrtelpu nacionālajā un lokālajā līmenī.
Rīgā iecerēts īstenot dažādus pasākumus profesionālās kompetences paaugstināšanā. Tiks rīkoti semināri, praktikumi, bilingvālās izglītības kursi, veidotas radošās darba grupas, kuras izstrādās "sadarbības modeļus" starp mazākumtautību pirmsskolas pedagogiem un pedagogiem, kuri strādā pirmskolās ar latviešu mācībvalodu darbā, izveidoti mācību un metodiskie materiāli. Tiks organizētas "atvērto durvju dienas" vecākiem un citiem interesentiem.
Vienlaikus norādīts uz nepieciešamību palielināt logopēdu skaitu, lai novērstu bērniem runas problēmas dzimtajā valodā un attīstītu fonemātisko dzirdi, kas ļautu sekmīgāk apgūt arī latviešu valodu. Tāpat uzsvērts, ka nepieciešams pakāpeniski ieviest konkurētspējīgu atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.
Latviešu valodas mācību programma mazākumtautību pirmsskolās ir veidota tā, lai bērns apgūtu sarunvalodas pamatus un valodas lietošanas prasmes ikdienā. Latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās un ikdienas saskarsmē visā pirmsskolas izglītības posmā atbilstoši bērna attīstībai sekmē katru dienu, nodrošinot atbilstošu vidi un izmantojot daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas. Latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās bērniem no divu līdz piecu gadu vecumam plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā, bērniem no piecu gadu vecuma - katru dienu, kas tiek organizētas atbilstoši bērna spējām, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna attīstību. Rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un ikdienas saskarsmē ieteicams izmantot bilingvālo pieeju, apgūstot vienlaicīgi gan mācību saturu, gan valodu.