Saeimas komisija atbalsta izmaiņas Darba likumā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 29.septembrī, pirms 2.lasījuma atbalstīja grozījumus Darba likumā. Likumprojektā ietverta virkne normu, kas paredz uzlabot darba attiecību tiesisko regulējumu un pilnveidot likuma normu praktisko piemērošanu.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka darba devējam nav pienākums saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā, kas paredzēts valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai - turpmāk tā būs darba devēja brīva izvēle. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad darbinieki katru gadu neveiksmīgi kārto pārbaudījumus, un darba devējam šāds atvaļinājums jāapmaksā, komisijas sēdē norādīja darba devēju pārstāvji.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

Tāpat Darba likumā paredzēts precizēt, ka darba devēja izsniegtajā darba samaksas aprēķinā norāda izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Darba devējam paredzētas jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta. Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādā vienu gadu triju gadu periodā.

Atpūtas dienu, kas darbiniekam pienākas nākamajā dienā pēc asins nodošanas, darbiniekam un darba devējam vienojoties, varēs piešķirt citā laikā. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka šo dienu pēc darbinieka pieprasījuma pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Grozījumi paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību, norāda likumprojekta autori.

Lai veicinātu nozares koplīgumu un ģenerālvienošanos slēgšanu, ar grozījumiem plānots noteikt, ka ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem arī tad, ja to darba devēju organizācijas biedri veic vairāk nekā 60 procentus no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma valstī. Patlaban noteikts, ka ģenerālvienošanās ir saistoša visiem gadījumā, ja darba devēju organizācijas vai to apvienības kādā nozarē nodarbina vairāk nekā pusi darbinieku.

No viena līdz trim mēnešiem paredzēts pagarināt termiņu prasības iesniegšanai tiesā gadījumos, ja darbinieks uzskata, ka tiek pārkāpta norma par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm vai citādi pārkāpts diskriminācijas aizliegums.

Tāpat likumprojekta 2.lasījuma redakcija nosaka, ka darba devējam, kurš paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, par to Nodarbinātības valsts aģentūrai rakstveidā jāziņo 45 dienas iepriekš. Patlaban tas jādara 60 dienas iepriekš.

Par piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.