Jaunā sabiedriskā medija izveides plāni tiek vērtēti Saeimā
Jaunā sabiedriskā medijam saturam jābūt kvalitatīvam, daudzveidīgam, atbilstošam sabiedrības interesēm un vajadzībām, un pārmaiņas sabiedrisko mediju nozarē nepieciešamas steidzami. Par to trešdien, 25.aprīlī, iepazīstoties ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sagatavoto jauna sabiedriskā medija koncepta projektu, vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
NEPLP loceklis Gints Grūbe iepazīstināja komisijas deputātus ar pašreizējo sabiedrisko mediju situācijas izvērtējumu un problēmām, īpaši uzsverot auditorijas fragmentāciju - vidējais Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas auditorijas vecums ir virs 55 gadiem, un to veicina arī zemā mediju aktivitāte sociālajos tīklos un nepilnīga dažādu komunikācijas kanālu izmantošana. Tāpat jārisina ir Latvijas Televīzijas raidījumu satura zemās kvalitātes un vienveidības problēmas.
G.Grūbe komisijas deputātiem prezentēja trīs iespējamos jauna sabiedriskā medija attīstības modeļus. Katrā no tiem tika ietverti būtiskākie jaunā sabiedriskā medija pamatprincipi un mērķi – sabiedrisko mediju finansiālā neatkarība, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbība, satura kvalitāte, pieejamība, dažādība un atbilstība sabiedrības interesēm, vienlaikus nodrošinot nacionālās kultūras, izglītības, ekonomiskās un integrācijas intereses. Jaunā sabiedriskā medija izveide varētu būt pabeigta 2018.gadā, informēja G.Grūbe.
Latvijas Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrības valdes loceklis Arnis Krauze vērsa klātesošo uzmanību, ka ne visu var atrisināt ar naudas piešķiršanu vai plānu izstrādi – mediju darbā svarīga ir žurnālistu iniciatīva, motivācija un ieinteresētība, uz kuras pamata jau pašlaik notiek gan Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbība, gan tiek izmantoti sociālie tīkli.
Komisijas deputāts Ingmārs Čaklais (Vienotība) uzsvēra, ka sabiedriskajam medijam jākļūst pieprasītam un vajadzīgam, un jau tagad, negaidot 2018.gadu, ir nepieciešamas pārmaiņas sabiedrisko mediju darbā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka NEPLP jācenšas atrast līdzekļus detalizētai izpētei par katra iespējamā jaunā medija modeļa plusiem un mīnusiem.
Savukārt Augusts Brigmanis (ZZS) pauda viedokli, ka jaunajam sabiedriskajam medijam jādarbojas tā, lai netiktu pazaudēts būtiskākais – mediju un vārda brīvība. Tādēļ sabiedrisko mediju reformu soļiem jābūt pamatotiem un izsvērtiem.
Komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis akcentēja, ka nedrīkst aizmirst sabiedrisko mediju izglītošanas lomu – to saturam jābūt alternatīvam komerckanālu saturam, kuri piedāvā galvenokārt izklaidējoša satura programmas. Vienlaikus sabiedriskajam medijam jāaizsniedz arī jaunās paaudzes auditorija un jāpielāgojas tehnoloģiju pārmaiņām.
Koncepcijas izstrādes gaitā jārūpējas par vienotas informatīvās telpas veidošanu, integrējot tajā arī krievvalodīgo auditoriju, atgādināja komisijas deputāte Daina Kazāka (ZRP). Tāpat ir būtiski pasteidzināt koncepcijas izstrādi, lai jaunā sabiedriskā medija projekts tiktu iekļauta pašreiz izstrādē esošā Nacionālajā attīstības plānā, tādējādi sabiedriskajam medijam ļaujot pretendēt uz lielāku valsts finansējumu.