Dzejoļi

Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!

(10)

Lieldieniņas , Lieldieniņas,
Kā mēs tevi gaidījām.
Oliņas krāsojām,
Šūpolēs šūpojāmies.

(0)

Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu,
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

Māte, rozes

(10)

Lielā diena, Lielā diena,
Cik tu šogad skaista biji.
Pilnas pļavas, košu puķu,
Pilns grozs raibu olu.

(0)

Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

(0)

Mīla ar mīlu, kad satiekas,
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.

(0)

Es dodos pa saulainu ceļu
Līdz rudens vēlajām salnām,
Līdz pirmajam septembrim skolā,
Līdz pirmajai dienai klasē.
Šis saulainais septembra rīts
Ir zelta saulītes apspīdēts,
Un katrā saulītes starā
Ir vasaras noslēpums tīts.

(9)

Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!

(0)

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds tevi atceras, kāds vārdā sauc.

(8)

Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par Dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.

Rūpes, dievs, svētība, bērniņš

(37)

Lai šodien šampānietis līst,
Lai vāzē ziedi nenovīst.
Lai draugi kuplā pulkā nāk,
Un "Sveiks, lai dzīvo!" dziedāt sāk.

(22)

Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.

(0)

Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.

(0)

Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!

(37)

Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast!
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!

Prieks, laime, vārds

(0)

Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.

(11)

Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.

(0)

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!

Leo fedosejevs

(137)

Pa to ceļu, kas gar ciemiem slīd,
Kur dārzos rozes zied,
Soļiem viegliem - smaidu sejā,
Tavas bērnu dienas iet.
Sveic tās ziedi, sveic tās saule,
Putniņš saka birztalā:
Draugs, šo bērnu dienu sapni,
Dziļi sirdī paglabā.

(32)

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.

Uguns, ziema, laima, meita

(13)

Lai kāzu diena cauri gadu tālēm ,
Kā cerība,kā balta bura peld ,
Un laimes ceļā lai tā neizbālē,
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

(1)

tas viss, kas sāpēja,
tas nebija par gulbjiem
diviem, kuri veido sirdi,
tas nebija par neaizmirstulīšu pļavām un smiekliem,
tas nebija par saulrietu un izdzertām pudelēm,
tas nebija par salauztajiem sapņiem,
kurus es vēlējos tik ļoti,un jā varbūt arī tu,
vai par nakti,
kura tika pavadīta pie tavām lūpām,
vai par vārdiem skaistajiem,
tas nebija par mani vai tevi,
tas bija par mums,
tu raudāji,
es tevi apskāvu un aizgāju,
viss bija sabrucis un dejoja,
ar asarām tu klusām kliedzi manu vārdu,
man bija grūti,
bet bija jāiet,
un varbūt kādu dienu mēs atkal satiksimies
un iesim pa to pašu taku bez šķēršļiem mūsu ceļā
ar patiesām, nevis plastikāta sirdīm,
ar acīm patiesām,
ne baiļu pilnām,
un tad es tev pastāstīšu stāstu -
par visu salauzto un skaisto.

(1)

Ziemassvetki,Ziemassvetki.
Kur ies mūsu Ziemassvetki?
Sniedziņš sniga pūku pūkām,
Bērni pikojas piku pikām! T.Tomsone

(7)

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.

Jānis, līgošana

(9)

Balts klusums pār sniegotu egli
Un baltas domas pār balti vizošu mēness ceļu,
Kuru kopā ar Ziemassvētkiem ejam.

(5)

Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Pašas vārtus vērtu viņas.
Gribētu , lai vista dētu
Oliņu jau krāsotu!

Ja tā ola nebūs man,
Jāprasa tā kumeļam.
Lai to olu dabū viņš,
Kaut vēl maziņš kumeliņš.

Ja viņš olu nedabū,
Zosu ola jādabū.
Ja tā dos man lielu olu,
Tad es pati krāsot solu.
Tad es vārtus vēršu viņām,
Krāsainajām Lieldienām.
Un lai aši iekšā nāk,
Skaistās olas skatīt sāk!

(3)

Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.

(0)

Visu, ko jūti, visu ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iedzedz,
Iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.

(1)

Vijiet kopā dzīves audus,
Zeltītiem ziediņiem.,
Tā kā šodien visu mūžu,
Roku rokā staigājiet.

(0)

Lai dzīve saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un lai no pirmās satikšanās
Jums visu mūžu mīla zied.

(5)