Dzejoļi - Draudzība

Ar ticību brīnumam pasaulē raugies,
Kaut zini - varbūt tā vispār nav,
Bet vai tad brīnums nav pati dzīve un draugi,
Kas par Tevi allaž nomodā stāv?

(227)

Tā liekas - visas bēdas,
Šīs pārslas atņemt spēs,
Šķiet ceļā puteņainā,
Vēl satiksimies mēs.

(121)

Lai visi mazie putniņi,
Kas koka zaros čivina,
No rīta tevi modina,
Un mīļi, mīļi sveicina.

(156)

Ir tikai daži brīži,
Kas mūsos gaiši spīd,
Kad visas dzīves tumsa,
Gar tevi projām slīd.

No kāda drauga vaiga,
No kādas siltas sirds,
Nāk nezūdama gaisma,
Un nebeidami mirdz.

(277)

Tev šodien laimes vēlēs daudzi,
Sirds pilna mīlestības būs,
Lai vienmēr būtu arī draugi,
Kas neskaitāmu prieku nes.

(59)

Daudz vairāk par mantu un zeltu,
Spēj dāvāt cilvēka sirds,
Lūk tāpēc šīs rindas Tev veltu,
Par to Tev šis Paldies mirdz.

(99)

Tik maz ir vajadzīgs, lai diena jauka kļūtu,
Lai kāds man nejauši tik uzsmaidījis būtu.
Tai dienā staigātu man blakus prieks,
Kā kāds labestības ziedputeksnis liegs.

(316)

Lai tev ir draugi sirsnīgi, mīļi,
Kurus varbūt tu pat neapjaut,
Lai sirdī cilvēki tev dziļi, dziļi,
Kas smejas un ar tevi raud.

(192)

Draudzība ir tā kā diena,

Draudzība ir tā, kas vieno. :)

(156)

Nenosaukta vārdiem,
Draudzība iet caur asarām, rūpēm, mīlestību.
Draudzība ir tā, ko sirds vēlas.
Ej un draudzējies ar pasauli, ar ģimeni, ar skolu, ar dabu.

Tu zini, ka draudzība ir tev dāvāta.
Draudzība ir lepnums.
Dāvajot to mums, draugi esam vienoti.

(159)

es neesmu laime, tu nelaime.
es neesmu skumja, tu asara.
tu esi prieks, es dzirkstele.
tada ir muusu draudziba.

(109)

es nevaru noskatīties uz tiem cilvēkiem kas ir drūmi.
mana sirds to neļauj.
es eju klāt un jautāju,
"vai viss ir kārtībā?"

tie atbild dažādi......
nu ko es saņemu rokās sevi..
eju klāt.....
runāju......

bet reizēm tas nepalīdz!
ai dzīve , tad sāku smaidīt un teikt lai pasmaida,
citi dusmīgi aiziet, citi pasmaida!
dzīve, ak dzīve!

nevaru visiem likt smaidīt...
tāda ir mana dzīve,
smaidi un citiem liec smaidīt!

(177)

Šo pantinu es rakstu tev
ar lielākajam cerībām,
ka lasot to tu pasmaidisi
kā uz labām derībām.

Tu esi skaista, mīļa, forša
šai dzīvē sapratis to esmu,
pat ja diena nav tik forša
tu vari rast sev prieka dvesmu.

Balstiņa tev jauka, klusa
kā jau eņģelītim klājas,
lai nāk par tevi miera duša
un rīt ir atkal japriecājas.

(188)

Saku es, ka skaista tu,
jo tā tiešām domāju,
Dārzā kurš ir pilns ar rozēm
tik vienu rozi vēroju. (tevi)

(83)

Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
Kad liekas no tevis novēršas draugi,
Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.

Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.

Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.

(297)

Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi vairs nesasiesi,
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi!

(135)

Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.

(A. de Sent-Ekziperī)

(26)

Audzē vēderu un taukus,

Neaizmirsti vecus draugus.

(59)

Divus kokus upe šķir
Bet zari kopā ir
Divus draugus tālums šķir
Bet, sirdis kopā ir.

(53)

Vai atceries kad kopā gājām un smējāmies par niekiem,
Kad aizmirsām bēdas, tomēr dzīvojām tālāk,
Un visu, visu labo ko tobrīd darījām?
Mana asara pār vaigu tek..

Kad draudzība izgaisusi..
Es lūdzu: neaizej..
Zinu, ka vainīga biju es.
Bet atvaino lūdzu par ļaunajiem sāpošiem vārdiem ko tobrīd sacīju tev,

Un tāpēc lūdzu piedošanu tev..
Un nekad nešaubījos par izvēli savu..

(148)

Draudzība ir vienreizēja.

Tev neko nevajag teikt, ne rakstīt, draugam cik viņš/a ir dārgs/a tev. Pasaki tikai to, ka esi mans draugs jeb draudzene!

(25)

Ja tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.

(110)

Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti.
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!

(37)

Ne ar briljantiem, ne ar zeltu,
Nevar tevi atalgot,
Nekā dārgāka par tevi,
Nevar tavā vietā dot.

(64)

Nejau visi tie ir draugi,
Kas tik cieši roku spiež,
Draugs ir tas kas sāpju brīdī,
Līdz ar tevi sāpes cieš.

(41)

Cik viegli tad, ja ir kas mīļi saka:
Draugs neskumsti, Tev blakus eju es!
Tad viegli ejama ir katra taka,
Un katra diena jaunu gaismu nes!

(24)

Dažreiz viens solis var veikt
Vairāk kā jūdžu gājiens.
Dažs brīnuma vārdus spēj teikt,
Ka pazūd tavs vājums.

M.Ķempe

(15)

Vārdi var vienot,
Vārdi var tuvināt,
Vārdi var tuvākos
Draugus šķirt!

(38)

Ir daudzi svētki:
Līgo, Lieldienas, Jaunais gads un Ziemassvētki
Bet mīļākie ir draugu svētki -
Katru dienu kopā ar Tevi.

(22)

Ar Tevi vasarā un ziemā,
Lietū un sniegā.
Ar Tevi bēdās un priekos,
Svētkos un niekos.

Ar Tevi kopā būt,
Gan gaisā, gan negaisā,
Zem segas vai pat maisā.
Ar Tevi ezerā un jūrā,

Laivā ar un bez burām
Tik Tev blakus būt
Tā, lai sirds to jūt.
Kā man gribas

Tā Tev blakus būt.

(164)

Ja redzi rozi,
Nesamin To!
Ja zini draugus,
Neaizmirsti Tos.

(30)

Mīci mani, kā es tevi,

Būsim draugi mēs ar tevi.

(36)

Draudzība ir kā tavs skūpsts,
Kā tavas maigās rokas,
Glāsta mani,
Draudzība ir kā zieds.

(19)

Netici tam - kas aizejot smaida,
Netici tam - kas aizejot roku tev spiež.
Tici tam - kas skatu tev raida,
Tici tam - kas aizejot sāpīgi cieš.

(26)

Draugi ir kā apakšveļa - vienmēr tev blakus.
Draugi ir kā prezervatīvi - vienmēr tevi pasargā.
Draugi ir kā viagra - paceļ tevi augšā, kad esi lejā!
Par draugiem, kas ir kā šī nedalāmā trīsvienība!

(35)

Nebēdā, ja esi viena,
Un, ja pagājusi diena,
Piezvani tad vecenēm,
Labu labām draudzenēm!

(32)

Smejies vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut, kratīties un kasīties,
Bet no mums tev neatkratīties.

(69)

Noskalo neīsti pateiktus vārdus,
Visu, kas viltots un auksts.
Un tikai tad, kad noskalots esi,
Zinu, ka esi mans draugs.

(18)

Vienu mirkli, vienu minūtīti
Pienāc klāt un paņem manas plaukstas!
Pasaki man šodien kaut ko labu, labu,
Ko pat manas domas neuzmin.

(28)

Atvēli laiku draudzībai,
Jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētai,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.

Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.

(33)

Neskaties uz sārtiem ziediem,
Tie tev ātri novītīs.
Glabā īsto drauga sirdi,
Tā nemūžam nezudīs..

(26)

Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds!

(23)

Ja gribi, tad lasi,
Un pats sev prasi,
Vai atceries to,
Kas rakstīja šo?

(32)

Ja tev kāds jautā:
Kas ir vissvarīgākais pasaulē?
Tad vienmēr atbildi:
Draudzība...

(32)

Ar prieku sirdī
Caur dzīvi ej,
Nes sauli visiem
Un priecīgi smej.

(37)

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram savāda sirds.

(29)

Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt!

(21)

Neprasi, lai katru dienu
Draugs kāds tevim būtu klāt.
Katrā nestundā arvienu
Steigtos tevi mierināt.

(19)

Tik draudzība dzīvē
Tas skaistākais vārds,
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

(33)

Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.

(56)