Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā.

(206)

Es ar tevi aprecējos, jo zinu ka esi bagāts.
Es ar tevi skūpstījos, jo zinu ka esi bagāts.
Bet bagāts jau tu neesi naudas ziņā,
Bet mīlestības ziņā.

(21)

Nu ir klāt, nu ir klāt -

1. septembris ir klāt.

(85)

Dzeram alu, liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam, dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies.

(33)

Mīli mani kā es Tevi
Būsim draugi mēs ar Tevi
Ja Tu mani nemīlēsi
Es ar Tevi negulēšu.

Teica spilvens savam saimniekam.

(64)

Piecdesmit gadi - tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.

Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.

Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.

Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm, šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.

/Lauma Daugiša/.

(219)

Aiz loga saule gaiši spīd,
Dabas skaņa ausīs krīt
Beidzot vasara ir klāt
Ražas laiks jau tuvu nāk.

Ilgi gaidījām vasaru jauko
Peldes prieku nepārtraukto
Laiks ir baudīt mēnešus šos,
Skolēniem brīvdienu pildīto.

(109)

Cik diena ši ir jauka, skaista
Prieks ir ārā rosīties
Saules stari visu laisa,
Laikam laiks iet peldēties

Visapkārt augi skaisti zied
To saldā smarža pilda sirdi
Putni savas dziesmas dzied
Un uzlabo it visiem dzirdi.

(70)

es neesmu laime, tu nelaime.
es neesmu skumja, tu asara.
tu esi prieks, es dzirkstele.
tada ir muusu draudziba.

(109)

pat tad kad esmu vientulībā,
neviens nespēs mani apstādināt.
es sēdēšu un atcerēšos,
atcerēšos visu kas bijis, kas pagaisis.

es sēdēšu un smieklus valdīšu,
kaut arī vientuļi man būs,
es celšos un savu dzīvi,
dzīvi ar smiekliem pildīšu.

es neskumšu,
es atmiņās gremdēšos,
un smieklos veldzēšos.

(118)

es nevaru noskatīties uz tiem cilvēkiem kas ir drūmi.
mana sirds to neļauj.
es eju klāt un jautāju,
"vai viss ir kārtībā? "

tie atbild dažādi.
nu ko es saņemu rokās sevi.
eju klāt.
runāju.

bet reizēm tas nepalīdz!
ai dzīve, tad sāku smaidīt un teikt lai pasmaida,
citi dusmīgi aiziet, citi pasmaida!
dzīve, ak dzīve!

nevaru visiem likt smaidīt.
tāda ir mana dzīve,
smaidi un citiem liec smaidīt.

(177)

Es zīmēju tavas acis,
Tavas lūpas,
Tavu sirdi.
Bet jo projām,

Kā trūkst,
Es zinu DVĒSELE.
To nevar nopirkt par naudu,
Vai uzdāvināt,

Tā ir tikai tavējā.

(76)

Gribu to, gribu to
Ai negribu neko!
Gribu tevi un vairs neko!
Gribu ķert tos sapņus labākos

Kur kopā ar Tevi lasu magones.
Tajā pļavā, tajā sapnī.
Esmu ar Tevi, sapņoju par Tevi.
Dzejoļi ir tā kā taureņi,

Kas pārlido no zieda uz ziedu!
Tajos aizmirsušajos sapņos
Lido košie taureņi ap mums.
Tas ir tik skaisti!

Bet, man vajag tikai Tevi un neko vairāk.
Negribu ne mašīnu, ne māju.
Bet, gan tevi.
Pat atteikšos no tiem sapņiem,

Ko devis man DIEVS.

(37)

KRAUKĻU TIESA
Kraukļi koku galotnēs ķērc,
Manu dzīvību pīšļos mērc
Saule svilina manu miesu

Bet kraukļi pieprasa savu tiesu
Savu sirdi pre debesīm triecu
Līdz pāršķeļas debess
Un zenītā noplok saule

Drīz pārvēršas visa pasaule
Mana sirds un mīla
ir kraukļu pelniem netīra
Vai, jel, spēšu to piedot?

es esmu avarējis pilots
Stūri grozu šā ne tā
Ka no mīlas nepaliek nekā
Pelnos sabirst mana miesa

Ir pienākusi kraukļu tiesa.
(Jānis Rezokavs).

(29)

Viņa dienā doma
Bet naktī sapņo
Dienā domas lido
Naktī sapņi mostas

Viņas smaids ir kā saule debesīs
Viņas lūpas saldi kvēlošās
Viņas acis mirdz kā lietus pilieni
Viņas asaras kā dimanta graudi

Viņas sapņi kā putni debesīs
Viņas domas spīd kā saule debesīs
Viņas dusmas kā vilka dusmas
Viņas maigās rokas man pietrūkst.

(27)

Es vēlos tavās acīs skatīties
Bet nespēju, jo neēsi blakus
Tavs smaids ienācis manā sirdī
Un tava skaistā balss

Man no rīta galvā skan.
Tavi smiegļi kā mani skaistie sapņi
Mūsu iedomātais skūpsts ir kā saules stari debesīs
Es vēlos ar tevi izbaudīt dzīvi

JO es mīlu tevi.

(29)

Maz tādu, kas klausīsies tavu stāstu.
Daudz tādu, kas tikai paskries garām.
Maz tādu, kas no sirds centīsies.
Daudz tādu, kas iesākto pametīs.

Maz tādu, kas vēl ticēs un cerēs.
Daudz tādu, kas izsmies un atrunās.
Maz tādu, kas sapņus vēl redzēs.
Daudz tādu, kas tikai pelēku smērēs.

To visu var labot!
Bet tikai tad, ja.
Katrs sāksim sapnim ticēt,
Katrs savu sapni redzēt.

(248)

Ne dzirdu
Ne redzu
Ne dzīvoju
Pagātnes atmiņu ainās

Tu mani
Ap slāpē
Ap staro
Ap mierini

Tagadnes neciešamībā
Mēs
Ne eksistējam
Ne esam

Ne mīlam
Viens otru
Tu manī
Dzīvo

Elpo
Mūsu nebūtībā
Bez nākotnes
Bez tagadnes

Tik pagātnē vien
Kas izpil ar katru asaru
Kas apaug ar sirdspukstu atvaru
Kas nogrimst Vidusjūras bezdibenī

/Vidusjuta/.

(24)

Draudzība ir tā kā diena,

Draudzība ir tā, kas vieno. : ).

(156)

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs.

(117)

Divas peles karā gāja, nopirdās un bojā gāja: D.

(333)

Mana ģimene.
Roku uz sirds liekot
Ar prieku es varu teikt,
Ka pasaulē visdārgākais

Kas vien var pastāvēt,
Ko var viegli pazaudēt,
Bet mīlēt nekad nepārstāt.
Viss ko varu iegūt ir

Kopā ar viņiem laimīga būt.
Priecāties par šo mirkli, par šo dzīvi,
Ko pavadu kopā ar ģimeni - ik brīdi.
Tas nav darbos izdarāms,

Tas nav vārdos aprakstāms
Cik laimīga esmu ar viņiem kopā es
Uz šīs lielās pasaules.
Jautri, jauki, mīļi ir viņi

Tētis, mamma, ko saucu par - ģimeni.
Nevienu tik stipri šai pasaulē
Nemīlu, kā mīlu es viņus.
Neviens un nekad, mūžu mūžos

Nespēs man atņemt viņus.
Kristine Kļaviņa 15. =).

(69)

Kad nāci pasaulē tu izskatījies ka tauriņš mazs.
Kad pirmo reizi ierunājies tavi vārdi izklausījās kā
Putnu dziesmas skanīgas.
Kad sāki skolā iet tad tu

Savā gudrībā nepārspēji nevienu.
Neviens nesapņo kā tu, neviens neizskatās kā tu,
Neviens nav kā tu.
Jo tu bērniņ esi viens unikāls bērns.

Tu brīnumbērns.

(267)

Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot, skaitīt, pētīt
Visas rīt ar steigu.

(52)

Es nevēlos naudu,
Es nevēlos zeltu,
Bet mīlestību īstu,
Kas kopā mūs tur.

(62)

Nenosaukta vārdiem,
Draudzība iet caur asarām, rūpēm, mīlestību.
Draudzība ir tā, ko sirds vēlas.
Ej un draudzējies ar pasauli, ar ģimeni, ar skolu, ar dabu.

Tu zini, ka draudzība ir tev dāvāta.
Draudzība ir lepnums.
Dāvajot to mums, draugi esam vienoti.

(159)

Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns.

(201)

Sniegam pienā jāslēpjas,
Lai pavasara siltajā dvašā neizkustu tas.
Un manām jūtām kā sniegam jāmaskējas,
Jo negribi Tu sniegu pavasarī.

Es arī.
Bet ko lai daru, ja par sniegu kļuvis esmu,
Un tāpēc dzīvē nevaru vairs saskatīt patīkamu dvesmu?
Tik tavu dvašu, kas silti kausē mani.

/Krišs/.

(45)

Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.

(62)

Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot.

(42)