Viss mainās un plūst...
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts...
Skolas sirdspuksti ir skolēni,
Bet skolas stiprums – skolotāja.
Ja skola ir lukturis, kas dāvā gaismu,
Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.
Ja skola ir burvju dzēriens, kas dod spēku,
Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.
Ja skola ir templis, kas sniedz mieru,
Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.
Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola
Un skolas dvēsele – skolotāja.
Smaržas zālē glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!
Kā vēlētos, lai balts sniegs pār zemi klātos,
Lai saticība un miers būtu katrās mājās,
Lai adventes svecītes koši un silti,
Spētu sasildīt cilvēkam sirdi.
Es iegrimis par tevi svētā bijā,
Un sirdī degts ir mīlestības kvēls.
Māt, Tevi gribu vīt krāšņā puķu vijā,
Lai mūžam dzīvs un nemirstīgs tavs tēls.
Brauc pa ceļu pajūgs balts,
Kas no Ziemeļpola trauc.
Maiss tam pilns ar dāvanām,
Brauc ar svētku kamanām.
Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Nez no kurienes uzradies tas -
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst?
Pagaidiet, lielie kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši buru turēs viņš!
Vairs nesolīšu ne nieka.
Ne vārda,ja neteiksi.
Man iespējams žēl,
Piedod.
Bet varbūt ne es tevi sāpinu,
Bet tu,pati sevi.
Ir grūti saprast tevi,ja tu nesaproti mani,
Tie tavi kritēriji..
Tie daudzko izsaka,tiem ir pamatota doma.
Un tomēr ar to nepietiek.
Man iespējams žēl,
Piedod.
Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk,
Kas daiļu, gaišu pasauli radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Jo - ja tā visa nebūtu, vai justu tad mums sirds?
/J.Poruks
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Es velu daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Un tāpēc daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Sveci dedzu es,
Lai tā gaismu nes.
Svece tumsu skar,
Svece tumsu bar.
Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!
Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.
Ziemassvētki nāk ar joni,
Tauta iepērk dāvanas;
Simtiem salaveču kloni
Visās malās rēgojas.
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet sauju baltu zvaigžņu,
Un tas ir Jaunais gads!
Un tas ir svētku prieks!
How i wish you and i are the buttons of keyboard because the button "U" and "I" are always together side by side.
Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā.
Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast -
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt.
Gailis, skaļā balsī bļauj,
Fermers šķūnī cūku kauj,
Govs kas aši skrien pēc siena,
Sveic tie tevi vārdadienā!
Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?
Kad tumšā naktī un zaļā zālē
Mēness kā kumeļš ganās,
Ieskaties ezeru miklajās acīs,
Jo tās ir manas.
Mīli mani.
Ja dzīve ir grūta
Uz visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis
Visam ir smaids!
Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.
Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.
Ja Lieldienu rītā sāp olas, tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.
Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi.