Vijiet kopā dzīves audus,
Zeltītiem ziediņiem.,
Tā kā šodien visu mūžu,
Roku rokā staigājiet.
Nav man burvju vārdu,
Tāpat kā Laimes Mātes vēlējumu,
Un mans spēks ir kā puteklis šajā saulē,
Bet es ticu mūžīgai laimei.
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kas dvēseli piepildīt nāk!
Mums gribas degt un starot tā,
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt!
Mana ģimene...
Roku uz sirds liekot
Ar prieku es varu teikt,
Ka pasaulē visdārgākais
Kas vien var pastāvēt,
Ko var viegli pazaudēt,
Bet mīlēt nekad nepārstāt.
Viss ko varu iegūt ir
Kopā ar viņiem laimīga būt.
Priecāties par šo mirkli, par šo dzīvi,
Ko pavadu kopā ar ģimeni - ik brīdi.
Tas nav darbos izdarāms,
Tas nav vārdos aprakstāms
Cik laimīga esmu ar viņiem kopā es
Uz šīs lielās pasaules.
Jautri, jauki, mīļi ir viņi
Tētis, mamma, ko saucu par - ģimeni.
Nevienu tik stipri šai pasaulē
Nemīlu, kā mīlu es viņus.
Neviens un nekad, mūžu mūžos
Nespēs man atņemt viņus.
Kristine Kļaviņa 15... =)
Bet paliec pavisam
Uz manām lūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau, paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla, bet mūžīga smarža.
Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs.
Blodīnes ir vienmēr stilā,
Bārbijas ir vienmēr stilā.
Tāpēc es te savā stilā,
Sveicu tevi vārda dienā!
Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
Ir jauki zināt to,
Kad kāds tevi mīl
un kad tu kādu mīli,
Bet mīlestība tev jebkurā gadījumā
var iedurt dunci mugurā,
Tāpēc neielaidies tajā!
Kad zemi balts sniedziņš klāj
Santa pa skursteni lejā kāpj.
Konfektes tas zeķēs liek
Lai katram bērnam prieciņš tiek.
Lieldieniņas braukšus brauca,
Prieka vēstis iznēsāt.
Zaķi olas krāsojot,
Uzdzied jauku dziesmiņu.
Tikai patiesība, tikai tuvu cilvēku siltums
Uzceļ tiltu no zaļās zemes - uz varavīksni.
I.Auziņš
Dzīve Tev mainīsies priekos un bēdās,
Ceļi Tevi kalnup un lejup vēl sauks,
Nekad atpakaļ nemeklē pēdas,
Viegli vai grūti uz priekšu ej!
Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Mājiņā pa skursteņstabu
Stiepdams garu, garu vadu
Salavecis ierāpās
Tērpies drēbēs sarkanās
Bet viņš bija elektriķis
Kuram bija viens liels stiķis
Ziemassvētkos pārģērbties
Un pa kluso rakāties
Vadu kastēs un vēl ar
Drošinātājos, kas grab
Viņš nu strādāja bez mitas
Kamēr korķi ārā sitas
Tomēr viņa darbā baisā
Māja neuzgāja gaisā
Gribu jums to novēlēt
Lai var svētkos pagulēt
Lai pie jums tas nesper kāju
Svētkos nedemolē māju...
Kad baltu ziemas sarmu,
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar laimi nāk,
Ik sapni īstenībā vērš.
Ja dzīve ir grūta
Uz visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis
Visam ir smaids!
Ļauj lai svētkos prieks
Atmiņu kupenās bradā!
Uzticies brīnumam
Trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā!
Kas šodien tavās rokās dus.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateikt klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu Tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.
Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Kamazs bija auto labs,
Netraucē tam ceļa stabs,
Bruc tas taisni grāvim pāri,
Laikam tikko čarku rāvis.
Tikmēr citā pusē klusi,
Zaļvestainie sabraukuši,
Un ar Stalker radaru,
Taisa Jāņu navaru.
Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!
Vizuļo istabā puzuri kārti
Sētās kur puteņi sniegpārslas jauc
Ceļi slaucīti, atcelti vārti
Rakstītām kamanām Ziemsvētki brauc.
Nomirgo kumeļiem sudraba groži
Zvaniņam skanot, kamanas stājas,
Eglītē iedegas svecītes spoži
Ziemsvētku vecīts draudzīgi māj.
Atveras gaidītie dāvanu maisi,
Bērniem līksmi pukstēt sāk sirds.
Pilna ar prieku top zeme un gaisi
Ziemsvētku zvaigznes pār pasauli mirdz
Lai tumsas nav,
Lai staro tikai diena
Un galvenais ko vēlu tev,
Lai sirds nekad nav viena!
Smaržas zālē glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.
Matos sudrabs, sirdīs zelts Jums krājies,
Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.
Es arvien - ar jums kad parunājies,
Projām eju, kļuvis bagātāks.
To spēku, kas kuplajos stiebros
Un līganos zaros stīdz,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ik dienā sev paņemt līdz!
Varavīksne košās krāsās
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums Tu atnākusi esi
Mazā dvēselīt!