Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.
Jaungada naktī, kad putenis klusē,
Zvaigznes kad kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem dzimtajā pusē,
Laimīgu Jaungadu vēlam no sirds!
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.
Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt.
Salatētis rāja Rūdi:
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
- "Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs Jaunais gads!
Nevilkšu to grabažu,
Plus vēl tavu bagāžu!"
Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari...
Jādala viss, ko var dalīt un dot.
Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.
Silta, silta saulīte
Istabas galā.
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.
Ilgojos arvienu vērties tavās acīs,
Vēlos katru dienu tev ko labu sacīt,
Tevi mīlot, ceļos laimīgs krītu es,
Gribu visos ceļos tevi pavadīt.
Balsī kliegt nedrīkst,
Noklusēt grūti...
ES TEVI MĪLU!!!
Jūti???
Še - paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties - kā tā mirdz,
Nesaki, ka tā ir auksta,
Varbūt tai ir silta sirds.
Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.
Lai mana egle mežā aug,
Lai kupla aug un zaro,
Lai galotnē tai mēness viz
Un zvaigznes tajā staro.
Lai mana egle paliek tur
Ar balto sniega segu,
Un lai es pati domās vien
Kā svece tajā degu.
Ne ar briljantiem, ne ar zeltu,
Nevar tevi atalgot,
Nekā dārgāka par tevi,
Nevar tavā vietā dot.
Vai vēji šalko,
Vai vēji mierīgi klusē
Pats galvenais,
Ka sirds ir kreisajā pusē.
Kafija par lāstu top,
Miega kāram jefiņam.
Nespēj tas ne aci vērt,
Vēl pie lapas meditē.
Virknē vārdus rindiņās,
Skaistās, sārtās līnijās.
Vai tad tomēr sanākt var
Miega kāram jefiņam?
Atbildi tas radīs rīt,
Lāsta dziru neiedzēris.
Skaidri burti rīmēsies,
Varbūt mazliet kaunēsies.
Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Debess zilā zeme,zaļā
mēs tik daudz ko gribam, gribam
veriet savus logus vaļā
gribam zvaigzni redzēt zibam.
Iesākas darba rīts
Saulstars iespīdas mazs
Darbiņš kad padarīts
Zvaigznīte iedegas.
Negribam lai nāves lietus
Pāri mūsu galvām līņā
Gribam, lai pār zemi lido
Baloži un baloniņi.
Vienam tas darāms nav,
Kopā jādara tas.
Atnāci?
Sveiks mans draugs,
zvaigznīte iedegās.
Ja tu dzersi vienu šņabi,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Es tev atdošu sevi visu
Un neprasīšu ne nieka.
Man nevajag.
Dzīvošu tālāk,
No tavām skumjām un prieka.
Saule no rīta ceļas,
Gailis no rīta dzied.
Lieldienas tie ir svētki,
Kad olas krāsojam mēs.
Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Līst lietus kā asaras,
Tās ilgas pēc saules un vasaras,
Rit dzīve kā pelēka diena,
Šai dzīvē man krāsa viena,
Tā skumjā, pelēkā
Ieeju es rudenī, kur saules un prieka tik maz.
Speķu pīrāgi aiz vaiga,
Bērniem acis plaši smaida,
Salatētis garām trauc,
Pieēsties jums nav ļauts!
Kā gadi nāk un aizsteidzas,
Tā paši nākam - ejam,
Kā gada laiki pārgrozās,
Tā smaidām - asras lejam.
Un pavasars un vasara
Brauc ātri it kā ratos.
Vēl dažam viss ir jādara,
Bet sarma mirdz jau matos.
Es iegrimis par tevi svētā bijā,
Un sirdī degts ir mīlestības kvēls.
Māt, Tevi gribu vīt krāšņā puķu vijā,
Lai mūžam dzīvs un nemirstīgs tavs tēls.
Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik skanīgi,
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina.