Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien -
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz -
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!
Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai.
Tu vilinies un saldi smejies,
Tu visa esi prieka vilns, -
Es kā arvienu iemīlējies
Un skumjš, un greisirdības pilns.
Bet sirds man netrīc tumšā baisā,
Pret daudziem skatiens tevim zib,
Jo tu kā puķu smarža gaisā,
Ko paķer vējš un nes, kur grib.
Lai Jaunā gada gājiens, kas būs sācies,
Ir saules pilns un neapmācies!
Caur Tavu vārdu šalko jūras vilnis,
Caur Tavu vārdu spēlē gliemežvāks.
Tu esi divu melodiju pilna,
Viss Tavā pasaulē ir savādāks!
Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara,
Darīt to, kas jāpadara.
Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt, tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu...
Priecīgus Līgo svētkus!
Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!
Es tiešam nezinu ko domāt,
Es vēlos tevi tikai lamāt,
Par sāpēm ko nodarīji,
Par asarām ko pamanīji.
Tavas gaiši zilās acis
Mani redz, bet nesaprot.
Es tevi mīlu,
Tevis dēļ ciešu,
Bet nedomā, ka es tev pakaļ skriešu!
Liec mani kā bērnu padusē!
Met mani kā akmeni projām!
Mans mīļais, kopā mēs nevaram,
Bet izšķirti aiziesim bojā!
Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot
Zinu tik vienu,
Nespēju ne dienu,
Dzīvot kā tava
Draudzene laba,
Bez kaisles, bez mīlas,
Bez uzticības īstas,
Nākas man izdzīvot,
Kaut spētu es aizlidot.
Iet un sniega pārslas svaida,
Nedrīkst tas ne mirkli stāt.
Šonakt ļaudis ciemos gaida,
Tādēļ laikā jābūt klāt.
Katras durvis ver viņš vaļā
Un, lai visur valda prieks,
Izrotāto egli zaļo
Smaidot goda vietā liek.
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Sniegpulkstenīte saka:
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegpulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka, laimes lai Tev gana,
Sniegpulkstenītes apsveikt nāk.
Cik labi dzīvot ir un būt
Dot citiem, caur to arī gūt.
Tas nozīmē – laimīgiem kļūt,
Lai arī citi šo laimi jūt.
Mīlestība iekaro cilvēka sirdi, tā uzvar neticību un ļaunumu. Mīlestība tuvina pasauli Dievam.
Priecīgas Lieldienas!
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Lieldieniņas zāli veda,
Olas veda vezumā.
Vistiņa tik olas dēja,
Zaķīts olu krāsotājs.
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, cits vecā mētelī,
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo nāk tur kopā – Vecs un Jaunais gads.
Svētki grēki,
Vienmēr svētki,
Ēdiens dzēriens,
Tikai skējiens,
Koka smējiens,
Itkā skrējiens.
Sakļaujas priedes un vējā šalc: -
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi
Eit` projām, Lieldieniņas,
Ar baltām oliņām,
Es gaidīšu Jurģa dienu
Ar zaļo rudzzālīti.
Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri
Klajuma lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.
Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.