Nāk Jaunais gads un jauna diena,
Zūd vecais prom kā saulē sniegs,
Lai zemes telpā nav neviena,
Kas justos pamests, aizmirsts, lieks.
Viņš atnācis kā vienmēr - savādāks,
Mums katrs Jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks zīmes zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Laime nāk ar zvaigzni rokā,
Tiem kam laba, silta sirds,
Viņa maigā staru lokā,
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un nogurumu nezin rokas,
Lai tālu gaišas domas trauc,
Un apkārt labu draugu daudz.
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas, tumšas nav nevienas,
Lai spēka daudz, lai viss, ko dari, sokas,
Lai nepagurst ne sirds, ne rokas.
Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 euro.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi ir!
Pirmais noteikums ir: Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 euro nākošai dienai.
Otrais noteikums ir: Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.
Ko tu darīsi? Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies? Ne tikai priekš sevis, bet arī priekš mīļajiem, kas tev ir blakus? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti? Tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis... Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt ...
Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava
Laika banka... Mēs tikai to neredzam... Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu
dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atņemts... Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.
Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var
kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma.
Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 euro?
Un tieši tādēļ sāc ar šo brīdi dzīvot dzīvi tā kā Tu vēlies!
Es nezinu kas Tu esi,
Dieva brīnumu dārzā,
Vai balta mežroze asa,
Vai sirdslauze sārta un vāra.
Varbūt Tu ziedoša ieva,
Vai saplaucis ceriņu krūms,
Bet varbūt, ka lapainais rabarbers,
Sētmalē iesēdies drūms?
Ak, vai nav vienalga,
Kā citi vēro Tevi un sauc.
Galvenais, lai Tavā dārzā,
Ir mīlas un saules daudz.
Ja vaicātu man Dievs, ko gribu es vēl,
Vai bagātu dzīvi vai garu,
Es atbildētu, lai mīl mani kāds,
Un kādu, lai mīlēt es varu.
A.Priedīts
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi tu rudeņos sien,
Un pāri lapām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē zied,
Kāds pumpurs, ko neskar sāpes un laiks,
Kaut sudrabo mati un skumīgs kļūst vaigs,
Starp ērkšķotiem ceļiem, ko dzīve mums dod,
Arvien ir debesis jāatrod.
Vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt,
Aizmirst to, ko nav vērts atcerēties,
Gūt atelpu steigas brīdī,
Uzcelt sētu starp sevi un raizēm.
Uz tevi, uz tevi šīs puķes iet,
Uz tevi šīs ziedošās domas,
Sirds saule tevī lai nenoriet,
To lūdz manas gaidošās domas.
Tev vēlu mirdzošās debesis,
Tev zaļos kalnus un lejas,
Lai tavās acīs šis vēlējums mirdz,
Kā daļa no mūžīgas dzejas.
Baudi dzīvi kā vien vari,
Jo šī diena ir tikai Tava!
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Dzimšanas dienas rītam
Tāda dīvaina elpa,
Smaržo pēc padarītā,
Smaržo pēc jauna darba,
Smaržo pēc izceptas maizes,
Un pēc pavasara smaržo,
Tikai tev atkal gada aplī,
Kā vāvere ritenī.
A.Ape
Lai ir grūti, vajag spēt,
Peļķē sēžot gavilēt! :)
Kā vēja plūsma aiziet gadi,
Ikviens no viņiem tevi skars,
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar, aizvakar.
Nekas uz šīs zemes nav vienāds,
Ne upe, ne jūra, ne krasts,
Katram mirklim, stundai un dienai,
Piemīt kas savs un neparasts,
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks,
Vētru un viļņu glaudīts, mirdz savādāks,
Katrs cilvēks pasaulē plašā,
Ir īpašs, kā cits neviens.
Var aizpalot gadi, sirds vienmēr būs nemiera pilna,
Jo dzīve ir nemiers un nemierā skaistuma smeldze.
Šodien Tava diena pāri visam mirdz,
Šodien Tevi vienu apsveicu no sirds,
Baudi dzīvi vienos priekos,
Trusikos un gumijniekos.
Lai vienmēr dvēsele Tava,
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedus, zvaigznes un sapņus,
Tu savāktu vienuviet.
Gadiem līdzi arī ērkšķi,
Nav jau tikai rozes vien,
Nu jau jāpiedomā bieži,
Kāpēc tie tik ātri skrien.
Bet, lai netrūkst dzīves prieka,
Spīta ēnas projām dzīt,
Gadus vainagā kā ziedus,
Varēs ilgi, ilgi vīt.
Šī diena lai skaista kā sapnis,
Tāda tik vienreiz gadā,
Šī diena lai uzbur to,
Ko visu gadu cerībā gaidi.
Par rozi pārvērst ik bēdu,
Ja Dievs būtu atļāvis mums,
Kā rožu dārzs plauktu tad zeme,
Un zvaigžņotais debesjums.
Ar smaidu par rozi vērst bēdu,
Lai reizēm liktenis ļauj,
Un lai Tavas ziedlapiņas,
Kā rozei viņš nenorauj.
Novēlu mirklīti saldu skumju,
Pilnas riekšavas gaiša prieka,
Un mīlestības pārpārēm!
Ai, cik labi nesastingt, bet dzīvot,
Dzīves dzelmē dziļi, dziļi nirt,
Atļaut matiem spējos vējos plīvot,
Atļaut zvaigznēm pašā sirdī birt.
A.Pormale
Es vīna glāzi pilnu pieleju,
Jo šodien mūža gadi mijas man,
Ceļš negāja pa rāmu ieleju,
Es dzirdēju kā vētrā jūra skan.
Es rūgtumu un sāpes pazinu,
Kas cilvēku no putna gaisos šķir,
Un tomēr tūkstoš reizes atzīstu,
Cik bagāta un skaista dzīve ir.
I.Kalnāne
Esi sieviete grēcīga, esi lepna un spēcīga,
Esi putna spārni, kas vēzienā atvilkti,
Uzdrīksties visu, kas paceļ debesīs
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga.
Lai viss, ko vēlies, piepildās,
Lai viss, ko dari, izdodās,
Un lai nekad nav dzīvē tā,
Ir itkā viss, bet nav nekā.
Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus,
Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
Lai domu spārni, smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni,
Lai allaž uz pleca saules pilns rīts,
Vērš nedienu zeltainā drīksnā.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums un skaudība. Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.
P.Koelju
Vecums trakumam nebūs par šķērsli,
Vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd,
Tagad tev labākie gadi tik sākas,
Acīs nemiera dzirksteles spīd.
Par taviem gadiem pacelsim kausu,
Novēlot laimi, izdzersim sausu,
Lai visu, ko vēlies, spētu tu gūt,
Un vienmēr ar mīļiem cilvēkiem būt.
