Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
Kad liekas no tevis novēršas draugi,
Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.
Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.
Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.
Jaungada nakts ir tik klusa kā aka.
No brīnumsvecītes dzirkstele šķiļas
Un man kaut ko saka –
Cik vientuļam grūti
Savu Jaungada laimi lejot.
Bet izlieto laimi
Visi skata pret gaismu,
Neviens neliek svaros.
/P.Jurciņš/
Vēl jau septembris smaržīgas rozes
Tavās rokās reibinot liek,
Vēl jau svešas Tev asteru skumjas,
Liesmo dvēselē mežvīna prieks.
Vēl to dienu vesela jūra,
Kas kā pīlādži debesīs zied,
Pie tā zeltainā mākoņa turies,
Kurā vasara nenoriet!
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Tājā dienā, kad tu dzimi, Ļaunie gari bija slimi, Labie pūlējās cik spēja, Lai tev dzīve rit bez vēja.
Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!
es neesmu laime, tu nelaime.
es neesmu skumja, tu asara.
tu esi prieks, es dzirkstele.
tada ir muusu draudziba.
Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja;
Tas taisīja cilvēciņu
Ar visiem zābakiem.
Prieku, līksmi līgo svētkos,
Arī veiksmi papardgrēkos,
Tad vēl šašliks, uguns liesmas,
Draugu pulkā līksmas dziesmas.
Šodie čalim liela diena
dzimšansdiena un kāzu diena
Iedzēris uz veselību un pie reizes
atradis sev vietu
kur viņš ir aizmirsies un pazudis
Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis...
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo.
Kaut es būtu tik bagāta,
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.
Šī varbūt skaistākā no dienām,
Kas mūžā bijušas un būs.,
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst.
Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.
Ar cerību gaišajiem stariem
Pār klusajiem gadsimta mūžības galiem
Jubilāram vecumiņš kaulos jau lien
Kā sniegbalts tētiņš tam matos gudrību sien
Un Laimes māte viņam pidžamu diedz!
Saku es, ka skaista tu,
jo tā tiešām domāju,
Dārzā kurš ir pilns ar rozēm
tik vienu rozi vēroju. (tevi)
Cik debesis zilas
Cik zvaigžņu tur mirdz
Tik laimes tev vēlu
No visas sirds!
No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība…
J.Poruks
pat tad kad esmu vientulībā,
neviens nespēs mani apstādināt...
es sēdēšu un atcerēšos,
atcerēšos visu kas bijis, kas pagaisis.
es sēdēšu un smieklus valdīšu,
kaut arī vientuļi man būs,
es celšos un savu dzīvi,
dzīvi ar smiekliem pildīšu.
es neskumšu,
es atmiņās gremdēšos,
un smieklos veldzēšos.
Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Ilgojos arvienu vērties tavās acīs,
Vēlos katru dienu tev ko labu sacīt,
Tevi mīlot, ceļos laimīgs krītu es,
Gribu visos ceļos tevi pavadīt.
Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst.
Priecājies par dzīvi, izbaudi to -
uzvari un kļūdies, mīli un nīsti, iegūsti un zaudē!
Tas ir tavs laiks, kad tu to vari,
un tāpēc - uz priekšu - dari!
Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.
Ceļu Tu iepazīsi daudz labāk,
Ja iesi pa to,
Nekā tad, ja pētīsi
Vislabāko karti pasaulē.
/Brauna
Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.
Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!