Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda.
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Noriet saule vakarā,
Koku galus zeltīdama,
Pār pļaviņu pāriedama,
Pļavas dziesmu nodziedāja.
Atcel vārtus Jāņa māte,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Jāņu zāles kaisīdami.
Kas to zeltu izlaistīja,
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Kas apjoza zelta jostu,
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļā Māra apjozusi,
Jāņa nakti staigājot.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu,
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.
Ai, Jānīti, ai, brālīti,
Aplec manu kazu kūti,
Jau devītā vasariņa,
Visas kazas ālavās.
Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev,
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies - kāds tīklus vērpj.
Ņem spēku no Jāņu zālēm,
No gaismas, kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.
Gaišus Līgo svētkus!
Vēl liepu ziedi nesmaržo,
Vien jūnija ziedošās acis,
Līgo vainagā dziesmas
Un sarkanas magones pin.
Papardes zaļajās liesmās,
Mazliet no neprāta smelties ļauj,
Un veldzēties mirkļos šajos
Tavos siltajos apskāvienos.
Caur jasmīnsmaržu zemeņsmaidi
Sarkstot bikli raisās,
Līgo valsī mīlestība tvīkstot
Pieglaužas ar tauriņspārniem.
Caur tavu netveramo smaidu,
Ozollapu ēnā,
Tevi redzot, tevi gaidot
Iemācījos mīlēt.
Kad liegi vēji šalkos koku zaros,
Nāks meitenes ar ziediem matos.
Tad lietus lāses pļavas ziedus skars,
Lai sirdī atkal plauktu pavasar(i)s.
Būs skaista Jāņu nakts, būs liesmas,
Kam pateicību teiks, kam dziesmas.
Dažs alus kausam savu sirdi dāvās,
Bet vairums kritīs otra puses skavās.
Būs īsa, īsa Jāņu nakts bez miega,
Jo papard(es) ziedi neveras zem sniega.
Tev nāksies atvērt savu karsto sirdi,
Ja dāmas čukstus pareizi vēl dzirdi.
Ak, skaistā Jāņu nakts ar alus krūzi,
Un mīļa meitene ar vaļā baltu blūzi.
Ak, jaunība, ak, skaistie dzīves maldi,
Kad neprātībā plūktie ziedi bija saldi.
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim!
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!
Salatēvs pa laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle.
Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus.
Rītam austot - Jānis klusi
Streipuļo uz maju pusi.