Jāņu tēvs rūkdams nāca,
Alus kanna rociņā,
Jāņu māte dancodama,
Ar to siera telēķīti.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdamis,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
Līgojam divi vien,
Neiet šurpu, neiet turpu,
Kad sanāca liela pulka,
Tad jel jauki atskanēja.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis,
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda.
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Noriet saule vakarā,
Koku galus zeltīdama,
Pār pļaviņu pāriedama,
Pļavas dziesmu nodziedāja.
Atcel vārtus Jāņa māte,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Jāņu zāles kaisīdami.
Kad visas mošķības kaktā lien,
Un svētā saule dvēselē brien,
Tad cilvēku prāti kā svecītes trīc,
Ir sācies brīnumskaists saulgriežu rīts.
Šuj, bitīte, vaska krēslu,
Pie resnā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnus gaidīdama.
Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.
Ap tētiņu bites dūca,
Kā ap zaļu ozoliņu,
Ap māmiņu govis māva,
Kā ap zaļu āboliņu.
Dieviņš sēja sudrabiņu,
Visu garu Jāņu nakti,
Sēj, Dieviņ, manu tiesu,
Jele vienu birzumiņu.
Jānītim vara taure,
Man bij dziesmu vācelīte,
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņas nodziedāju.
Jānīts savu kumeliņu,
Iejāj bišu dārziņā,
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
Kas to zeltu izlaistīja,
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Kas apjoza zelta jostu,
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļā Māra apjozusi,
Jāņa nakti staigājot.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu,
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.
Ai, Jānīti, ai, brālīti,
Aplec manu kazu kūti,
Jau devītā vasariņa,
Visas kazas ālavās.
Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis,
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.
Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu,
Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīs vizēdama.
Jāņa māte sieru sēja,
Deviņiem stūrīšiem,
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Jānīšam viducītis.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti,
Auga mieži, auga rudzi,
Apakš tavas cepurītes.
Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja.
Jānīts bēdīgs sēž pie pirts,
Salauzta ir viņa sirds,
Līga alu nozagusi,
Aiz stūrīša izdzērusi.
Dod, Dieviņi, Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņai,
Lai iekūra Jāņa bērni,
Kalnā Jāņa uguntiņu.
Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks,
Tā lai mūsu bērnu bērni,
Vienmēr līgo dziesmas māk.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas ne velnam nederēja,
Neredzēja Jāņu naktes,
Kā ziedēja papardīte.
Kā ziedēja papardīte,
Zeltītiem ziediņiem,
Kā dziedāja Jāņu bērni,
Kā dimdēja tautu zeme.
Kā dimdēja tautu zeme,
Sili, meži locījās,
Kā zvēroja darvas mucas,
Kā saulīte rotājās.
Visas lauku puķes zied,
Papardīte vien nezied,
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.
Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zelta miglu miglodama.
Visas puķes vaiņagā,
Papardīte mežmalā,
Tā gaidīja meklētāja,
Jāņu naktes vidiņā.
Kas spīdēja, kas mirdzēja, Līgo, Līgo!
Viņā lauka galiņā? Līgo!
Jānīts kūra uguntiņu, Līgo, Līgo!
Savus bērnus gaidīdams. Līgo!
Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
Līgojam uz ezera,
Jāņu dienas vakarā.
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Līgo dziesma, putnapiens.
Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Jāņu nakti neatšķīru,
Kura sieva, kura meita,
Visām bija raibi svārki,
Galvā ziedu vainadziņi.
Sanācieti, Jāņa bērni, Līgo, Līgo,
Te ir laba līgošana, Līgo,
Te ziedēja dāboliņis, Līgo, Līgo,
Deviņāmi lapiņāmi, Līgo.
Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Sieru, sieru Jāņa māte
Līgo, Līgo,
Tev bij` govis laidarā, Līgo.
Alu, alu Jāņa tēvs,
Līgo, Līgo,
Tev bij` mieži tīrumā, Līgo.
Jāņa tēvs alu dara,
Pašā svētku vakarā,
Jāņu māte sieru sēja,
Agru agrā rītiņā.
Līgodama vien atnāca,
Tā līksma Jāņu diena,
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Lai neaizmirstama gada garākā diena un īsākā nakts!
Smaržos zāle, pūtīs vējš,
Zemi pāršalks dabas spēks,
Bet kad mirkļus baudīt gribam,
Iesim kopā papardēs.
Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu,
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev,
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies - kāds tīklus vērpj.
Ņem spēku no Jāņu zālēm,
No gaismas, kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.
Gaišus Līgo svētkus!
Pūt, Jānīti, vara tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai sanāca Jāņa bērni,
No maliņu maliņām!
Puiši pēc meitenēm lūkojās,
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galvā vairs neturās,
Jāņu naktī - viss notiekas!
Vēl liepu ziedi nesmaržo,
Vien jūnija ziedošās acis,
Līgo vainagā dziesmas
Un sarkanas magones pin.
Papardes zaļajās liesmās,
Mazliet no neprāta smelties ļauj,
Un veldzēties mirkļos šajos
Tavos siltajos apskāvienos.
Caur jasmīnsmaržu zemeņsmaidi
Sarkstot bikli raisās,
Līgo valsī mīlestība tvīkstot
Pieglaužas ar tauriņspārniem.
Caur tavu netveramo smaidu,
Ozollapu ēnā,
Tevi redzot, tevi gaidot
Iemācījos mīlēt.
Ļaujies sirdij tik šo vienu nakti,
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met.
Ļaujies vasarai un savai mulsai sirdij,
Ļaujies brīnumam, kas tikai šonakt zied!
Paskaties kā Tavās jāņuzālēs,
Bite biti mulsi satikt iet!
Visu gadu nedabūju,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Dabūj` sedlus, dabūj` zirgu,
Dabūj` skaistu pi...iņu.
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.
Aiz kalniņa dūmi kūp.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.
Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā.
Jāņa māte izpušķoja,
Ar apsēm istabiņu,
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplā ozoliņa?
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.
Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūžam vīra nedabūs.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte.
Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas.
Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu,
Bez kauniņa vien tik biju,
Pašā Jāņu vakarā.
Kas grib Jāņu alu dzert,
Jāņu sieru uzkozdams,
Tam bus Jāņu vakarā,
Jauns Jānīts jāuztais.
Ai vasara, ai vasara,
Tavu lielu bagātību,
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboltiņš.
Samtenītes, baltrozītes,
Jaunu meitu Jāņu zāles.
Zirga stobri, purva grīšļi,
Jaunu puišu Jāņu zāles.
Es uzliku saimniekam,
Ozoliņa vainadziņu,
Lai tam auga tādi zirgi
Kā kuplie ozoliņi.
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Es savai Jāņa mātei,
Došu ziedu vainadziņu,
Lai tai aug labas govis
Ziedainām kājiņām.
Kad liegi vēji šalkos koku zaros,
Nāks meitenes ar ziediem matos.
Tad lietus lāses pļavas ziedus skars,
Lai sirdī atkal plauktu pavasar(i)s.
Būs skaista Jāņu nakts, būs liesmas,
Kam pateicību teiks, kam dziesmas.
Dažs alus kausam savu sirdi dāvās,
Bet vairums kritīs otra puses skavās.
Būs īsa, īsa Jāņu nakts bez miega,
Jo papard(es) ziedi neveras zem sniega.
Tev nāksies atvērt savu karsto sirdi,
Ja dāmas čukstus pareizi vēl dzirdi.
Ak, skaistā Jāņu nakts ar alus krūzi,
Un mīļa meitene ar vaļā baltu blūzi.
Ak, jaunība, ak, skaistie dzīves maldi,
Kad neprātībā plūktie ziedi bija saldi.
Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.
Alus kausi, Jāņu sieri,
Dziesmas dzied un urrā sauc,
Jampadrači, jautrās dejās,
Ieplūst laime visu sejās!
Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa,
Jās Dieviņis, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņis.
/Tautas dziesma/
Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus,
Izmin usnes, izmin zāles,
Lai aug tīra labībiņa.
Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.
Dzīvot var bez daudziem māņiem,
Ne bez Līgo,
Ne bez Jāņiem.
Kamazs bija auto labs,
Netraucē tam ceļa stabs,
Bruc tas taisni grāvim pāri,
Laikam tikko čarku rāvis.
Tikmēr citā pusē klusi,
Zaļvestainie sabraukuši,
Un ar Stalker radaru,
Taisa Jāņu navaru.
Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darīja vaiņadziņus,
Lai gaidīja Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.
Es nopinu ganīdama,
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā,
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!
Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt tev,
Tās paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnakts dziesma,
Tā ir Līgo nakts seja.
Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Klusi, klusi, Līga alu nodzērusi.
Desmit Jāņus nodevusi,
Jāņa sieru pārdevusi,
Desmit eiro ieguvusi.
Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot!
Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.
Dzeram alu,liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam,dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies
Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām,
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja.
Zāļu dienas vakarā
Pinu košu vainadziņu.
Tur ieviju rudzu vārpas
Ar zilo rudzupuķi.
Pastarpēm magonīti,
Pļavas balto pīpenīti.
Košs sanāca vainadziņš
Ko likt man galviņā.
Nu varēju ciemos iet
Jautri, jautri palīgot!
Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli.
Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas, jāņu siers,
Vēl tik atliek lielais prieks.
Lai saulgriežu naktī līgotājus silda Jāņuguns liesmas,
Un sirdī ikkatrā skan gaismas dziesmas!
Prieku, līksmi līgo svētkos,
Arī veiksmi papardgrēkos,
Tad vēl šašliks, uguns liesmas,
Draugu pulkā līksmas dziesmas.
Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.
Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu,
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks,
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā.
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs.
Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni
Svētki grēki,
Vienmēr svētki,
Ēdiens dzēriens,
Tikai skējiens,
Koka smējiens,
Itkā skrējiens.
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim!
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!
Salatēvs pa laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle.
Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus.
Rītam austot - Jānis klusi
Streipuļo uz maju pusi.
Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt, tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu...
Priecīgus Līgo svētkus!
Nafig man tie Līgo svētki -
Vienu reizi vasarā:
Kad es gribu, tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā.
Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers.
Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks - balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem gradiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads.
Ja tu dzersi vienu šņabi,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.
Sīkas puķes, lielas puķes,
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi.
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji Jānīšami,
Jānīts nāca pagalmāi,
Sētas mietus turēdams.
Jāņu nakti muca dega,
Augsta kalna galiņā,
Jāņu bērni sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Lepnas meitas sanākušas,
Cit` uz citas raudzījāsi,
It neviena nevarēja,
Jāņu dziesmu nodziedāti.
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi.
Ai, Jānīša vakariņi,
Ozoliņa tērētāji,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.
Mūs` Jānītis klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemti,
Ne jumtiņa, tik spārītes,
Jau gultiņa apakšāi.
Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.
Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
Jānīšami brālīšami,
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.
Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.
Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss.
Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Man atnāca Jāņu diena
Pavisami negaidot,
Ne man bija kroņi pīti,
Ne Jānītis daudzināts.
Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaidīdams:
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu naudiņa jātērē.
Jāņu diena svēta diena,
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Ne mušiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuliņas.
Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānītis zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!
Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Alutiņi, alutiņi,
Ko darīji Jānīšam?
Jānīts nāca pagalmā,
Sētas mietus turēdams!
Atkal uzbrūk līgotāji -
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku.
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja -
Guļ trīs dienas bezfilmā!
Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu,
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.
Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītāmi lapiņām.
Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi.
Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.
Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers, lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp!
Pie avota līgot gāju
Pašā Zāļu vakarā;
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Jāņu nakti mucas dega,
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts.
Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā.
Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.
Kaut es būtu tik bagāta,
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Es pazinu to sētiņu,
Kur gaidīja Jāņa bērnus:
Tā sētiņa izpušķota
Ar zaļiem ozoliem.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
Sanāciet, Jāņa bērni,
Sagaidiet Jāņa dienu,
Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīs vizēdama.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.
Izdzer alu, izdzer sausu,
Sasit nesēju un kausu!
Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.
Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Gaida gani, gaida govis
Jāņa dienas atnākam;
Gani gaida siera, piena,
Govis bērza vainadziņa.
Sen Jānīti gaidījām,
Šitā pate Jāņu diena;
Ganiem piens, ganiem siers,
Govīm bērzu vainadziņi.
Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un, lai izskats ar nav štruntīgs.
Vai, vai, Jānīti,
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisīt.
Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķīga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta.
Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja;
Tas taisīja cilvēciņu
Ar visiem zābakiem.
Mans Jānītis negulēja
Bez darbiņa Jāņa nakti:
Tas taisīja cilvēciņu
Dzelteniemi matiņiem.
Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?
Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs -
Mīlas nakti izbaudīs!
Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi -
Sausa visa vasariņa!
Līgo, līgo, kas tur grīļo?
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.
Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Visa zāle bija laba,
Ko plūc Jāņu vakarā.
ZĀLĪTEI nu cita daba,
Narkotiku sakarā!
Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.
Vajag mācēt,
Vajag spēt,
Piedzerties
Un nostāvēt.
Smaržas zālē glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!
Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.
Jānīts sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.
Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts tik daudz,
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.
Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.
Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.