Dzejoļi - Lieldienas

Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.

/Imants Ziedonis/.

(0)

Pavasaris ir laiks, kad viss mostas, plaukst un zied, un Lieldienas ir skaidri izteikti atjaunošanas svētki.

Un olas ir brīnumsēklas simbols - dzīvība! Tāpēc nepaliec pie materiālā, domā par dzīvības brīnumu!

Izmanto Lieldienas un tur piederīgās raibās olas, lai apjēgtu, ka arī Tevī, dziļi Tavā dvēselē mīt brīnumainas, raibas, mirgojošas olas.

(0)

Easter Is a Time of Love
Easter is a time of love,
A time of death and pain undone,
So we may know the power of

The love that lives in each one.
Each love we feel, unstained and free,
Redeems us-as with you and me.

(0)

``Jēzus dzīvs! `` klau, zvanu skaņas zemei pāri viļņojas.
``Jēzus dzīvs`` šalc mežu gali, priekā ziedi atveras.
``Jēzus dzīvs``-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
``Jēzus dzīvs``-mirdz spožāk saule, ūdeņos mirdz staru zelts.

``Jēzus dzīvs``-pār mākoņkalniem aukšup jūtas gars mans celts.
``Jēzus dzīvs``-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
Jēzus dzīvs! Sirds rīta stundā nebeidzamu prieku jūt.
Jēzus dzīvs! Vairs dzīves nastas panest neliekas tik grūt`.

Jēzus dzīvs! -tas atbalsojas tuvumā un tālumā.

(0)

Balts pūpolītis smaida,
Un Lielo Dienu gaida,
Klāt atkal pavasaris jauns,
Kad dzīvība sāk mosties, plaukt.

Lai Pūpolsvētdiena rit siltā mierā,
Un domas līgo pavasara priekā,
Balts pūpolītis, pūkains, maigs,
Tev saka - pavasaris, smaidīt laiks.

(249)

Lieldienu rītā agri, jo agri,
Garausis sapošas kažokā glītā,
Kājās velk zābakus, galvā liek mici,
Silti, lai sniegā, Tu taču tici?

Saliek tas vezumā dējumu savu,
Zilas un sarkanas, oranžas, košas,
Brūnraibas, pelēkas olas un skat,
Baltajās kupenās garauša pēdas.

(102)

Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens – laimei, otrs – mīlai, bet trešais tiekot vāzē likts.

(230)

Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Liela diena
Ar skaistām oliņām!

Augsti mani bāleliņi,
Augstu kāra šūpotnītes;
Tautu meita neiekāpa,
Ikām lūdza cēlējiņu.

Metat mani, metējiņi,
Līdz mēnešam nemetat:
Mēnešam asi ragi,
Noraus manu vainadziņu.

(212)

Lieldiena aust un staro,
No trejdeviņām šūpolēm.
Tālās bērnu dienās
Debesīs sviestām -

Augstu, līdz pašai saulītei.

(233)

Skrienu pie tevis olas plēst,
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.

(416)

Ai bagātie Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji,
Trīs dienas, trīs naksniņas,
Zaga olas vistiņām.

(189)

Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām.

(165)

Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta.

(134)

Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos,
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.

(116)

Lai saulainās krāsās

Labās domas dvēselē zied.

(204)

Ja Lieldienu rītā sāp olas, tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.

(112)

Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.

(138)

Olas, olas, oliņas
Raibas tā kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt
Zaķis olas dēt jau sāk.

(264)

Mīlestība iekaro cilvēka sirdi, tā uzvar neticību un ļaunumu. Mīlestība tuvina pasauli Dievam.

Priecīgas Lieldienas.

(97)

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemties no saules gaismas staru vienu
Ielikt to sirdī, un izbaudīt visu dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,

Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauktu priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā.

(134)

Agri lēca saulīte,
Lieldienu rītiņā,
Pats Dieviņš staigāja,
Pa zaļu zālīti.

(103)

Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzētu koku galos
Zelta sauli mirgojam.

(108)

Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj,
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt.

(113)

Eit` projām, Lieldieniņas,
Ar baltām oliņām,
Es gaidīšu Jurģa dienu
Ar zaļo rudzzālīti.

(30)

No zemes spraucas ziediņš mazs,
Pret salnām liels tam spīts,
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā.

(39)

Liela diena, Liela diena,
Mazas manas villainītes,
Es apsedzu Lielu dienu,
Ar mazām villainēm.

(41)

Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršas,
Un mazi zaķēni,
Ap tevi ālējas.

(45)

Kas Lieldienu iešūpoja,

Tam auga liniņi,

Tam kaņepītes.

(41)

Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai.

(30)

Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.

(86)

Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu.

(84)

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs.

(116)

Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot, skaitīt, pētīt
Visas rīt ar steigu.

(52)

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā.

(206)

Pūpola maigumā izplaucēt dienu, aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu, kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam, izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē, saulīte balta, kad skatās tev vaigā.

(124)

Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu.

(140)

Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

(122)

Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam aparāts,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja.

(107)

Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.

Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.

(75)

Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,

Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.

(81)

Zaķiem šodien darba diena,
Jāstiepj olas simtu viena.
Tās tiks krāsotas un sistas,
Tā ka bālēs ciema vistas.

(86)

Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.

(61)

Sniegi sniga putināja,
Zaķim olas kutināja,
Viena zila, otra raiba,
Sniegā ilgi paliek svaiga.

(63)

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,

Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā.

(78)

Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.

(39)

Klupdams, krizdams zaķis skrien,
Svētku garu katram siien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt.

(44)

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus.

(31)

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.

Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.

Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.

(62)

Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas.

(35)

Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib.

(36)

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.

(29)

Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.

(28)

Silta, silta saulīte
Istabas galā.
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.

(60)

Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida.

(28)

Zaķīts brīnās, kā tad tā?
Olas atkal kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt Zaķus beigās.

(25)

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās.

(46)

Dodu olu bāliņami,
Par šūpuļu kārumiņu,
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.

(17)

Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli.

(46)

Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt.

(22)

Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.

Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā.

(31)

Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.

(29)

Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās.

(45)

Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Liela diena
Ar skaistām oliņām.

(24)

Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šīs olas nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas.

(24)

Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras.

(17)

Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.

(24)

Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj.

(20)

Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu sirdī jaust,
Lai visi rīti, arī miglā tītie,
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,

Lai palo prieks kā bērziem sulas,
Kas zaļošanas prieku dod.
Un arī Tev šais zilos ziedos,
Savs ziedēšanas spēks ir jāatrod,

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks,
Ko Lieldienas mums atnes plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,

Liek pašiem mīlestību paust.

(102)

Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek.

(38)

Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst.

(25)

Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.

(44)

Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās.

(30)

Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo,
Dziesmiņu par seksu svilpo.

(15)

Lieldienās ik pavasari,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visās mājās čakli strādā,
Un par raibām olām gādā.

(21)

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.

(32)

Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.

Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas - būs jauktas.

(15)

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

(27)

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

(23)

Bļaudams zaķis mežā lēca
Un no sāpēm skaļi brēca,
Vilks tam olas nokrāsoja
Un pie sētas pienagloja.

(28)

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,

Un pašiem mīlestību paust.

(25)

Kamēr zaķis olas cilpo,
Ola ripo tik un svilpo.
Ola visām priekšā,
Ripo tieši dziesmā iekšā.

Dziesma krāsaina kā ola
Līksmus svētkus viesiem sola.
Viss ir labs, kas beidzas labi,
Nu mēs knallēsimies abi!

Olalas, olalas, priecīgas Jums Lieldienas.

(28)

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķītis gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kokteilīts.

(12)

Zaķis lec un ielec bārā,
Sauc, lai ola nākot ārā.
Zaķim acis raibas metas,
Kādas olas tup uz letes!

Pepsikola, kokakola.
Nez, kas dējis tādas olas?
Izšķilsies tur, mīļie brāļi,
Pepsi vista, kolas cāļi.

(18)

Olas krāsojam abi,
Tas mums padodas labi,
Viena zaļa, otra zila,
Trešā - tā vislabākā.

(17)

Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.

(13)

Lieldieniņas, lieldieniņas,

Jaukas olas lieldieniņās,

Stipras jaukas olu lieldieniņas.

(14)

Gaidīt gaidu to dieniņu,
Kad atnāca pavasaris,
Skan dziesmiņas, skan koklītes,
Pūš ganiņi stabulītes.

(11)

Ja tu gribi laimi cerēt,
Liec uz olām gaili perēt,
Un šā gaiļa perējums,
Būs tavs laimes cerējums.

(12)

Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.

(8)

Šādas olas nevar perēt,
Līdz ar to uz cāļiem cerēt.
Vai cālīt`s šķīlies Latvijā,
Ja tam māte Polijā.

(10)

Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.

(12)

Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras.

(15)

Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar,
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas.

(7)

Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Tas lepns lec gar lauka malu,
Un priecājas par darbu savu.

(10)

Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.

(13)

Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.

(11)

Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.

(10)

Augstu šūpot, zemu krist,

Tikai olas nesasist.

(16)

Lieldienās, kad saule lēca,
Zvēri modās, gailis rēca.
Visi stāv un stulbi bolas,
Zaķis tetovē sev olas.

(15)

Ko tas greizacis ir ēdis?

Raibas olas kakā blēdis.

(17)

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements.

(9)

Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.

(20)

Šorīt rīta agrumā,
Vistas leca Daugavā,
Nevar pierast tās pie domas
Atkal raibas ir tās olas.

(11)

Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas -
Olas dzīvas, tas ir fakts.

(17)

Pārvārīta ola zila
Laikam tāpēc, ka tā silta
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.

Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.

(13)

Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

(8)

Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.

(19)

Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis.

(14)

Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.

(9)

Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas.

(15)

Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.

(16)

Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam.

(8)

Lieldienās galvenais ir pareizi nokrāsot olas

Un atrast īsto zaķi.

(8)

Vecais zaķis acis bola,
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.

(10)

Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama,
Es arī esmu ēdama.

(10)

Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli.

(12)

Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku.

(18)

Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.

(17)

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

(11)

Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.

(11)

Ai, zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

(11)

Nāc nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas.

(8)

Auksti vēji norimuši,
Mākonīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

(18)

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas.

(11)

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties.

(11)

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

(14)

Atgooja Lieldienīte
Par kolniem, par lejom
Ai meikstiem peirāgiem,
Ai cosnom ūlom.

(7)

Lieldieniņa liela diena

kamēr, nepiedzeries silta piena.

(11)

Lieldienas ātri nāca
Divu dienu garumā.
Mēs krāsojam olas,
Lai Lieldienas priecājas.

(7)

Zaķīts jūdzās kamanās,
Olas krāva vezumā.
Nu, zaķīti, skriešus skrien
Pie bērniem mājiņā.

(7)

Krāsosim, krāsosim
Lieldienās olas mēs.
Pēc tam augstu šūposimies
Un skaļi līksmosim.

(11)

Saule no rīta ceļas,
Gailis no rīta dzied.
Lieldienas tie ir svētki,
Kad olas krāsojam mēs.

(13)

Kad rīta saules stari spīd,
Tad zaķi olas dalīt steidz.
Un dzeltens cālis palīgos tam steidz,
Lieldienās brīnumus tie veic.

(11)

Lieldieniņas braukšus brauca
Bērniem olas dāvināt.
Pēc divām dieniņām
Sabrauks visi sētiņā.

(10)

Krāsosim oliņas
Raibas un košas.
Gaidīsim Lieldienas
Ar saulīti spožu.

(8)

Lieldieniņa olu veda,
Zaķis olu krāsotājs.
Kas oliņu atrada,
Tas oliņu apēda.

(11)

Lielā diena, Lielā diena,
Cik tu šogad skaista biji.
Pilnas pļavas, košu puķu,
Pilns grozs raibu olu.

(15)

Lieldieniņas, lieldieniņas,
Tu man prieku devi.
Es tev došu sudrabiņu,
Tu man glītas oliņas.

(13)

Lieldieniņas sabraukušas,
Rakstītiem ratiņiem.
Nākat bērni šūpoties,
Lieldieniņas dieniņā.

(8)

Lieldienzaķis ciemos nāca
Pašā rīta agrumā.
Skaistas olas viņš mums nesa,
Zilas sarkanas un zaļas.

(8)

Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Kā mēs tevi gaidījām.
Oliņas krāsojām,
Šūpolēs šūpojāmies.

(7)

Lieldieniņas zāli veda,
Olas veda vezumā.
Vistiņa tik olas dēja,
Zaķīts olu krāsotājs.

(10)

Šodien saule ceļas agri,
Gailis agri dzied skaļi.
Putni dzied skaļi, skaļi,
Un visiem labs prāts.

(12)

Saulītē viss atdzīvojas,
Strautiņš čalo,
Tauriņš dejo,
Strazdiņš svilpo.

(7)

Lieldieniņas braukšus brauca,
Prieka vēstis iznēsāt.
Zaķi olas krāsojot,
Uzdzied jauku dziesmiņu.

(10)

Zaķis, zaķis braukšus brauca,
Olas veda vezumā.
Viens zaķis vezumā,
Otrs lielais stūrmanītis.

(12)

Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.

To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.

Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.

(20)

Visu gadu Lieldienzaķis
Pūlējas kā nākas.
Olas šādas, olas tādas,
Dažādās krāsās krāsotas tās.

Brūnas un dzeltenas,
Zaļas un sarkanas,
Raibi krāsotas,
Groziņos kārtotas.

Svētki ir gaidīti,
Prieki ir patiesi.
Sisties ar olām ir Lieldienu prieks.

(12)

Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Pašas vārtus vērtu viņas.
Gribētu, lai vista dētu
Oliņu jau krāsotu!

Ja tā ola nebūs man,
Jāprasa tā kumeļam.
Lai to olu dabū viņš,
Kaut vēl maziņš kumeliņš.

Ja viņš olu nedabū,
Zosu ola jādabū.
Ja tā dos man lielu olu,
Tad es pati krāsot solu.

Tad es vārtus vēršu viņām,
Krāsainajām Lieldienām.
Un lai aši iekšā nāk,
Skaistās olas skatīt sāk.

(23)

Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.

Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties.

(7)

Lieldieniņas braukšus brauca
Ar raibām oliņām.
Ar raibām oliņām,
Lieliem olu groziņiem.

Zaķīts - olu vedējiņš,
Vistas - olu dējējiņas.
Saimniecītes – krāsotājas,
Raibu olu radītājas.

(17)

Ejot uz skolu
Atradu olu.
Nu acis bolu,
Kam to lai solu?

Saukšu pēc Annas,
Kura aiz vannas
Mazgāja kannas,
Lai cep uz pannas.

(24)

Pavasaris atnācis,
Ziedus krāšņus atvedis.
Krokosiņus, vizbulītes,
Sudrabbaltus pūpolīšus.

Olas, olas, oliņas
Raibas tā kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dēt jau sāk.

(17)

Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Labi, ka ir gadā viņas.
Kopā sanāk tās nu divas.
Tās ir manas, tās ir tavas.

Pretī nāku smaidīdama,
Ļoti, ļoti gaidīdama.
Lieldieniņas nu ir klāt,
Jāsāk viesus aicināt.

Viesu sanāk ļoti daudz,
Citi draugus klāt vēl sauc.
Daži olas ripina,
Vēl kāds kaut ko purpina.

Sanāk Lieldienas tik raibas.
Kad olas krāsotas svaigas.
Tad tik jāsāk kaulēties,
Kamēr kādam ola plīsīs.

(38)

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.

(17)

Svētdienas rītā, kad saule aust,
Pāri kalnam zaķis jau trauc.
Rokā tam groziņš pīts.
Daudzkrāsu olas iekšā tur spīd.

Ieskrējis pagalmā, olas viņš ņem,
Zem eglēm, zem sūnām tās stiepj.
Un zina viņš, ka celsies bērni un pagalmā skries,
Meklēs olas un priecāsies.

(17)

Tā tik bija liela diena,
Pienākusī Lieldieniņa.
Agri rītā piecēlos,
Skatos – grozā zaķis sēž.

Zaķim blakus raibas olas.
Jāmeklē nu stiprāko.
Olu atradu es skaistu
Un tad seko lielā cīņa.

Cīņa bija ļoti spraiga,
Tomēr uzvara bij mana.

(10)

Mēs ar olām sitamies
Un pa laikam smejamies.
Šūpolēs mēs sēžamies
Augstu gaisā ceļamies.

Priecīgi mēs visi esam,
Lieldienolas mājās nesam-
Visādas, dažādas,
Lieldienolas krāsainas.

(14)

Lieldienas ir atnākušas
Pavasarim sākoties.
Lieldienzaķis krāso olas
Netālu no mūsu mājas.

(12)

Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.

(14)

Lieldienu zaķim
Visas olas izbirušas.
Nākat bērni palīdzēt
Zaķim olas salasīt.

Bērni olas salasīja,
Zaķis tālāk aizcilpoja,
Labiem bērniem izdalīja
Lieldieniņu rītiņā.

(13)

Kad pūpols acis bola,
Kā skumja, balta ola,
Tad zaķis nāk ar otu,
Lai olas nokrāsotu.

Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.

(15)

Lieldienas, Lieldienas!
Klāt ir atnākušas viņas.
Zaķis olas atnesis,
Bērniem olas sasitis.

Ripos olas, ripos olas
Gan pa galdiem, gan pa soliem.
Lielas olas, mazas olas,
Visas labi ripoja.

(10)

Lieldiensvētki drīz būs klāt,
Jāsāk olas darināt.
Rīt pie darba ķeršos klāt,
Gribu olas izrotāt.

Būs tās mazas, Būs tās vieglas,
Būs tās apaļas un smagas.
Olas grozā salikām,
Lieldienām mēs pamājām.

(11)

Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.

(15)

Pienācis ir Lieldienu rīts.
Man blakus stāv groziņš pīts.
Groziņā ir viena ola.
Lielas acis viņa bola.

(14)

Ir pienācis Lieldienu rīts.
Man rokās groziņš pīts.
Eju ārā lūkot tās,
Olas krāsotās.

Rau, te visas ligzdā sēd.
Gaida zaķēnus, kas ēd.
Lūk, ar kurvi esmu klāt
Viens, divi, trīs -

Visas kurvī akurāt.

(16)

Zaķu tētis jautri smej,
Košas krāsas traukos lej.
Šodien visiem liels ir prieks,
Tāpēc šeit neviens nav lieks.

Un, lai labāk darbi sokas,
Noder mājās bērnu rokas.
Zaķīts olas krāsot steidz,
Drīz jau darbs ir jāpabeidz.

Māmiņa tad grozā olas liek,
Lai tās katram bērnam tiek.
Mugurā tad zaķis grozu ceļ,
Sev pa priekšu olu veļ.

Nu jau krāsas liktas malā,
Lielais darbs nu mums ir galā.

(31)

Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.

(13)

Lieldienas mēs visi gaidām,
Oliņas mēs krāsojam,
Pūpoliņus vāzē liekam,
Šūpoties mēs tiekam.

(19)

Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem.

(14)

Olas raibas, raibas,
Ir tās ļoti skaistas.
Krāsu zaķim daudz, jo daudz
Bariņš zaķu šurpu trauc.

(15)

Lielā krūzē sulu liesi
Sanāks arī daudzi viesi.
Visi raibas olas prasa
Un tik pakausīti kasa.

(12)

Olas krāsojam mēs abi.
Kopā iznāk ļoti labi.
Viesi ātri šurpu sanāk,
Lieldienas nu ir kā senāk.

(12)

Šorīt jāceļas man agri,
Pūpolsvētdiena jau klāt.
Tevi mīļi un sirsnīgi
Jānoper ir, vecomāt.

(12)

Šūpojieti mūsu meitas
Lieldieniņu rītiņā.
Lieldieniņas sagaidot,
Lielajās šūpolēs.

(13)

Kad aiz loga vakars tumst,
Ārā zaķīts sēž un skumst,
Viņam rokā groziņš labs,
Ir viņš mazs, bet tomēr jauks.

Groziņā tam olu daudz.
Bet tad zaķis kaut kur brauc,
Mašīna jau tālu kauc,
Iekšā zaķis snauž.

(21)

Visiem patīk šūpties,
Lieldienām gatavoties.
Visi taisa apsveikumus,
Pārsteigs savus vecākus.

(13)

Pūpoliņiem nopērušies,
Oliņas jau sakrāsotas,
Šūpolēs mēs šūposim,
Odiņus mēs gaiņāsim.

(13)

Liela diena, liela diena!
Visi bērni tevi gaida.
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.

(16)

Zaķis dārzā taisa jokus,
Mums ar brāli jāsmejas.
Tad tas olas noslēpj vietās,
Kur mēs atrast nevaram.

(16)

Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.

(22)

Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien.

(33)