Ak, rudeni, rudeni, nesteidzies vēl,
Vēl dāliju liesmas caur miglājiem kvēl,
Asteru kurvīšos kamenes lien,
Un lietusvīrs gliemezim antenas slien.
Ak rudeni, rudeni, pasmaidi vēl,
Mums tomēr vasaras saulstaru žēl,
Rau, lapas griež valsi bez mūzikas,
Un ezis uz adatām ābolus nes.
Ak rudeni, rudeni, ieklausies gan,
Skumja atbalss man dvēselē skan,
Ceļmalas ozolam zīles jau krīt,
Vasara projām ar dzērvēm slīd.
I.Vīksniņa-Driķe
Kāpj no plaukta grāmata,
Apstājas un domā.
Labāk abi domāsim,
Lūdzu, manā somā.
Burza svārkus burtnīca,
Kautrējas un stomās,
Pildspalvai pie rociņas,
Ātri pazūd somā.
Dzēšgumija zīmuļiem,
Skolotājas lomā,
Nostāda pa divi tos,
Ieved taisni somā.
Vai tu dzīvo Jelgavā,
Pekinā vai Romā,
Pirmā skolas diena nāk,
Nāk un sēžas solā.
I.Zandere
Skolas durvis šodien vaļā,
Skolas gaitas sākam mēs,
Pirmo reiz uz skolu dodos,
Pirmās klases solā sēst.
Nav vairs laika skraidīt sētā,
Rotaļlietas vienas skumst,
Tagad visiem gribas redzēt,
Ābece ko rādīs mums.
Jaunas grāmatas man somā,
Tās es veru zinātkārs,
Katru dienu iešu skolā,
Paliec sveiks, tu bērnudārzs.
Klāt septembris ar sasārtušiem vaigiem,
Uz skolu dodas pirmklasnieks,
Ar soli svinīgu un rokās ziediem,
Ko savai skolotājai sniegs.
Tam ceļā gadās kastaņi un zīles,
Tam sauleszaķis garām skrien,
Līdz galvā pazib vilinoša doma,
Uz skolu iešu citudien.
Man jāsalasa kastaņi un zīles,
Man sauleszaķis jānotver,
Skan mammas balss no debess dzīles,
Tev skolas durvis jāatver.
Tur bērnu daudz un skolotāja smaida,
Ir šogad jāsāk mācīties,
Cik labi gan, ka mamma nepalaida,
Ar sauleszaķi draiskoties.
V.Kokle-Līviņa
Vēl augusta pēdējā diena,
Vēl zvaigznes un āboli krīt,
Sirds vasarai ardievas pamāj,
Uz skolu man jāiet rīt.
Vēl jāieliek ceļasomā,
Kāds sapnis, ko piepildīt,
Un kāda iesākta doma,
Par to, kas būšu es rīt.
Lai sakrātā saules gaisma,
Man palīdz ik dienu, ik brīdi,
No iesāktā nenovērsties,
Un vienmēr teikt možu labrīt.
Un lai šai dienā pēc gadiem,
Kad zvaigznes un āboli krīt,
Es atzīšos kaut vai sev vienam,
Ka gribas uz skolu iet rīt.
M.Svīķe
Jaunā mācību gada sākums ir brīnišķīgs atskaites punkts, lai uzsāktu ko jaunu, lai mainītu ieradumus, lai izvirzītu augstākus mērķus. Negaidiet ne mirkli, neatlieciet uz rītdienu, dariet jau šodien! Esiet aktīvi un atraktīvi, esiet radoši un varoši, esiet darbīgi un atbildīgi! Un atcerieties, ka dzīve ir tieši tik interesanta, cik paši mēs to vēlamies! Lai jaunais mācību gads nāk ar jauniem pārsteigumiem, idejām un labiem darbiem! Veiksmīgu mums visiem jauno mācību gadu!
Tuvojas 1.septembris – prieka pilna un satraucoša diena skolēniem, vecākiem, skolotājiem un ikvienam, kurš atminas savas skolas gaitas, piedzīvojumus un atkal redzēšanās mirkļus pēc vasaras brīvlaika. Kad dārzā zied krāšņas asteres un rasotā zālē krīt pirmie āboli, klāt Zinību diena! Tā ir svētku diena skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Uzsākot jauno mācību gadu, novēlu visiem dzīvesprieku un veiksmi savu ieceru īstenošanā!
Kad pirmo reizi klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies,
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini - liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,
Ko guvi, ieguvi - bez mitas tālāk dod,
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi,
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās,
Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās.
Skolas sirdspuksti ir skolēni,
Bet skolas stiprums – skolotāja.
Ja skola ir lukturis, kas dāvā gaismu,
Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.
Ja skola ir burvju dzēriens, kas dod spēku,
Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.
Ja skola ir templis, kas sniedz mieru,
Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.
Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola
Un skolas dvēsele – skolotāja.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
