Dzejoļi - Ziemassvētki, Advente

Kad Ziemassvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet, aiz loga mīt sen gaidītais rūķis,
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Kad rūķis ir klāt, būs laimīgs viss gads.

(421)

Ar eglīti jauns gads mums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas,
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandēs dzejoļus, un dziedās jautras dziesmas.

(213)

Atver plaukstas,
Ļauj, lai baltas, tīras pārslas tajās krīt,
Paņem visam gadam, visam mūžam,
Baltu, tīru sniegu līdz.

(862)

Gaišus Ziemassvētkus un skaistāko Ziemassvētku sapņu piepildījumu!

(535)

Lai spožās Ziemassvētku gaismas, dzīvības un mīlestības straume ienāk mūsu sirdī un dzīvē!

(298)

Lai Ziemassvētku miers un klusums dod spēku visu cerību un domu piepildījumam Jaunajā gadā!

(372)

It kā salda maņa,
Tāla zvanu skaņa,
Ziemassvētki nāca,
Ārā egles šņāca.

(631)

Svētku priekam iedegt sveces,
Just kā plaukstās sveķi garo,
Un no sirds, kas sasilusi,
Izvērt jaunu gaismas staru.

(258)

Dūnu mākoņos enģeļi šūpujas,
Par līksmām sirdīm tie priecājas,
Svētkos lai visiem labs ir prāts,
Mīlestība - Tu mūsu sirdīs nāc!

(210)

Ziemassvētki sniegu brida,
Šurp nākdami Kurzemē,
Ejiet visi sagaidīt,
Laipni iekšā aicināt.

(200)

Tāds savāds klusums līksmei pāri nāk,
Uz svecēm simtiem acu pāru veras,
Stāv daža taisni, daža sānis sveras,
Dzirkst daža rāmāk, daža liesmaināk.
A.Skalbe

(157)

Lai bij jauki, kur bij jauki,
Pie eglītes tur ir jauki,
Dāvaniņas viņa sedz,
Bērniem dāvā prieku.

(241)

Sniegpārsliņu zābakos, piparkūku mētelītī,
Mazliet smaržodams pēc krustnagliņām un zeltainā vaska,
Šurp brien klusais Ziemassvētku brīnums.

(182)

Varbūt siltums Tevī ielīs,
Tāds, ko dalīt var, ne glabāt,
Un Tu iesi ziemai cauri,
Tik daudz gaišāks, tik daudz labāks.

(122)

Kādā tālā pilsētā,
Ziemas naktī tumšajā,
Tad, kad visi gulēja,
Maziņš puisīts piedzima.

Viņa tētis, māmiņa,
Autiņos to ietina,
Silti, silti sasedza,
Un par Jēzu nosauca.

(279)

Lai katrā mājā ienāk Ziemassvētku brīnums,
Lai katru gadu sirds no jauna tic, cer un kvēli mīl!

(105)

Mieru Jūsu dvēselēm,
Mīlestību sirdīs,
Saskaņa lai mājās,
Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!

(128)

Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo,
Un katrā sētā svētku galdauts klāts,
Ir egles zaros sveces steigšus jāiededz,
Lai Ziemassvētku brīnums tālu ceļu redz.

(151)

Zilas zvaigznes naktī baltā,
Sudrabotu gaismu lej,
Un mums visiem klusi uzliek,
Siltu roku dvēselei.

(208)

Puteņu putenīši veļas pa gaisu,
Ciemos nāk rūķītis ar dāvanu maisu,
Iepircies tas Maximā, Molā un Alfā,
Dāvanu kartes mums sirsnīgi dāvā.

(217)

Atkal viens gads ir izsapņots, izdziedāts, izraudāts,
Daudz gan laba, daudz gan slikta izdarīts,
Bēdās un priekos kopā ir būts,
Ir tikai viens vārds - ticēt,
Paša un cita spēkiem, veiksmei, izturībai.
Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!

(133)

Mežā auga eglīte,
Citam eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojās,
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri,
Grasāmies nest mājās,
Kuplastīte aizskrēja,
Vieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt, pārnesām,
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm,
Sirdis - svētku sajūtām.

(370)

Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd,
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.

Gaismu un mieru no debesu ārēm,
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus.

(125)

Priecīgus, cerību pilnus Ziemassvētkus un veselīgu, saticīgu un ražīgiem darbiem bagātu Jauno gadu!

(76)

Lai Ziemassvētku brīnums piepilda vispārdrošākos sapņus!

(98)

Dzīvesprieku un panākumus darbā, saskaņu un veselību Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!

(47)

Sudrabiņa lietiņš lija,
Ziemassvētku vakarā,
Lai līst zelta nākošgadu,
Ja tik čakli strādāsiet.

(94)

Gausi nāca, nu atnāca,
Tie bagātie Ziemassvētki,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas,
Nāk pār kalnu kūpēdami.

(58)

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu,
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic.

(141)

Ir tik labi sapņot par laimi,
Vēl jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī,
Es Jums novēlu laimīgiem būt.

(61)

Lai enģeļi ar platiem spārniem,
Atnes jaunas cerības,
Laimi, prieku, veselību,
Nezūdošas vērtības.

(85)

Skan Klusa nakts dvēseļu Dievnamos,
Nes to vēja zvans sniegotos klajumos,
Un meži sāk šalkot, sarmas dimanti viz,
Ik zaru kāds spožums tāls aizskāris.

(34)

Vakara tumsa zemi tin,
Zvaigžņu tīklu mēness pin,
Pāri sniega klajumiem,
Laižas miers pie cilvēkiem.

(50)

Cauri Ziemassvētku puteņiem baltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizoši baltiem,
Mīļus sveicienus sūtam no sirds.

(73)

Lai Ziemassvētku prieks virmo tavās mājās un sirdīs! Radošu, iecerēm bagātu un veiksmīgu Jauno gadu!

(40)

Lai Ziemassvētku brīnums sasilda katra sirdi, nes prieku, mīlestību un gaismu katrā mājā!

(46)

Un kad lielais bīdis nāk,
Zvaigzne spožāk mirdzēt sāk,
Tā ar gaismu brīnišķu,
Vēsta Kristus dzimšanu.

(35)

Zaļš egles zars uz balti klāta galda,
Tas mīlestības mūžīgumu pauž,
Un visā telpā ceļas smarža salda,
Gars saskanīgi jaukas ainas auž.

(26)

Ļauj lai Dieva tuvums,
Tavu sirdi skar,
Un tu būsi laimīgs,
Laimīgs šovakar.

(41)

Ar rāmu klusumu,
Šai brīdī zvaigznes runā,
Un netraucētā mierā,
Visums svētkus svin.

(34)

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Veiksmi, laimi, radošu enerģiju un panākumus biznesā!

(24)

Kas tur kliedza, kas tur sauca,
Aiz Daugavas, siliņā?
Zaķīts pūta ledus tauri,
Ziemassvētkus vēstīdams.

(37)

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdams,
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

(28)

Ziemassvētku rītā,
Vecītis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu,
Dāvanas zem egles liktu.

(89)

Tik balta, klusa ziemas nakts,
Guļ zeme, tērpta sniegā,
Līdz pusnaktij vien viena takts,
Vējš elpo dvašā liegā.

(26)

Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus! Darbiem bagātu ikdienu, labu veselību, veiksmi un gaišu svētku prieku Jaunajā gadā!

(24)

Ar svecēm Ziemassvētki nāk,
Ar svecēm Ziemassvētki iet,
Mirdz svētku egle zaļā,
Tai skujās Ziemassvētki dzied,
Un naktī egle miegā maigā,
Ver klusām spožās acis ciet.

(72)

Aizmieg zvēri, aizmieg putni,
Neaizmigsi tikai tu,
Tu, šai baltā ziemas naktī,
Sagaidīsi brīnumu.

(49)

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot,
Ziemassvētki klusi, klusi,
Nāk Tev sirdi sasildot.

(48)

Lai sveces deg,
Un skujas smaržo,
Un svētku pīrāgs,
Labi garšo.

(79)

Šovakar, kad klusi, klusi,
Baltas sniega pārslas krīt,
Novēlu Tev Ziemassvētkus,
Brīnumainus sagaidīt.

(46)

Ziemassvētku gaišumu, mīlestību un svētību visa nākamā gada garumā!

(29)

Sniegpārslām baltām liegām,
Un zemi savāds mirdzums klāj,
Kad mūsu gaišās domas,
Ik vienam šonakt laimi vēl.

(20)

Pieminēt labo un jauko,
Ziemassvētki mums liek,
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles svecīšu prieks.

Ziemas saulgriežu dzīlēs,
Gaismas sēkliņas dīgst,
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.

(66)

Tas mūsu Ziemassvētku večuks,
Ir visās lietās baigais spečuks.

(38)

Ziemassvētku gaišumā,
Jaunā gada mirdzumā,
Laimīte sev spēku smeļ,
Mīlestību noturot.

(20)

Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars,
Zūd ar skaisto mēness gaismu,
Naktī tālu svētku gars.

(13)

Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku,
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads.

(21)

Sveces liesma spoži laistās,
Māju apņem situms maigs,
Klusi, klusi tur aiz loga,
Tevi vēro Dieva vaigs.

(16)

Jaunas meitas kaķi svēra,
Ziemassvētku vakarā,
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.

(11)

Gaišus un bagātus Ziemassvētkus!
Jaunajā gadā piepildīt iecerēto, nepazaudēt iegūto, atrast meklēto!

(35)

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim,
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

(20)

Nāk zvaigznes,
Ar sudraba svecītēm rokās,
Un silta, klusa gaisma,
Pār pasauli sāk līst.

(15)

Ziemassvētku rīts jau klāt,
Un jāskaita man pantiņu,
Lai par jauku pantiņu,
Dabūtu to mantiņu.

(24)

Salatētim četri vaigi,
Piecas riepas, seši maisi,
Būtu labi arī, ja,
Maisos būtu dāvanas.

(18)

Dievs šonakt dala savas balvas,
Un katram sava zvaigzne tiks,
No baltām debesīm virs galvas,
Balts prieka sniedziņš skaisti snigs.

(23)

Svētītus un saticīgus Ziemassvētkus! Laimes un patiesa gandarījuma pilnu Jauno gadu!

(13)

Svētītus un saticīgus Ziemassvētkus! Laimes un patiesa gandarījuma pilna Jauno gadu!

(12)

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi,
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
V.Mora

(19)

Ziemassvētki sabraukuši,
Rakstītām kamanām,
Zirņi, pupas, rācenīši,
Ziemassvētku kamanās.

(14)

Klusus, miera pilnus Ziemassvētkus!
Rosmi un veiksmi Jaunajā gadā!

(16)

Ja brīnumam tic - tas piepildās,
Ja brīnumu gaida - tas atnāk,
Ja brīnumā dalās - tas sagādā prieku!

(28)

Lai Ziemassvētku svētsvinīgais starojums ievada gaišu un panākumiem bagātu Jauno gadu!

(12)

Gaiša prieka pilnus, laimes apmirdzētus un veiksmes pavadītus Ziemassvētkus un Jauno gadu!

(15)

Ir atkal Ziemassvētki,
Aiz rūtīm klusi snieg,
Tā liekas, līdz pat sirdij,
Būs sniegos jāiestieg.

(9)

Tāli zvani, klusas ilgas,
Rokā smaržīgs egļu zars,
Visur mīļiem soļiem staigā
Seno svētku teiku gars.
E.Zālīte

(17)

Lai Ziemassvētki atnes ticību tam, ko visvairāk vēlamies, bet Jaunajā Gadā, lai ir spēks un drosme šo vēlmi piepildīt!

(26)

Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru,
Pie mums nāk svētki ar prieku.

(11)

Svecītes mirgo un laistās,
Sirds viņu mirdzumu dzer,
Debess ar pasauli saistās,
Zvaigžņotos vārtus ver.
J.Akuraters

(17)

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista,
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.

(9)

Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo,
It kā sveiciens, tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas.

(9)

Ar uzticību Ziemassvētki klusi nāk,
Un tikai mīlot daudz ko mainīt spēsim,
Ja sirds šo ceļu sveču gaismā sāk,
Tad kaut ko mūžīgu sev paturēsim.

(13)

Tici stipri, tici cieši,
Tici savam brīnumam,
Un reiz Ziemassvētku naktī,
Redzēsi rozes uzziedam.

(11)

Kā pastkartē senā, pāri sniegotiem kokiem,
Uz mijkrēšļa samta spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm adodas rokās,
Un pasauli debesu klusumā nes.

Kā pastkartē senā viz mirdzošā rotā,
Gan smildziņa sīka, gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki, Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo, lai mainītos cilvēka gars.
Apšukrūma

(37)

Ziemassvētku vakarā,
Saņem Laimes atslēdziņu,
Lai varētu Jauno gadu,
Bez bēdiņas nodzīvot.

(21)

Nekā, nekā nav šorīt cita,
Tikai baltais puteņa sniegs,
Un baltajai pasaulei galvā saule,
Mirdzošu kroni galvā liek.

Nekā, nekā nav dvēselē cita,
Tikai gaisma staro un mirdz,
Un mežmalas priedē vientuļa vārna,
Sargā lielās debesis.

Viss labais, pirms Ziemassvētkiem sapņotais,
Nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
Un žubītes dvaša kā cerība gaiša,
Loga rūtī rakstaini zied.
U.Auseklis

(41)

Vēlam piepildītām vēlmēm kaisītu ceļu,
Ilgus auglīga darba gadus,
Un par visu vairāk Tev vēlam,
Glabāt to gaismu, kas Ziemassvētkos mirdz.

(6)

Es iededzu logā svecīti,
Kā mazu un spožu zvaigznīti,
Lai Ziemassvētku vecītis gaismiņu redz,
Lai tumsa tam ceļu neapsedz.

Daudz mantiņu es vēlētos,
Cik jauki ar tām tad spēlētos,
Un ja tev maisā atliek kāds nieciņš,
Tad man un māsiņai būs par to prieciņš.

(54)

Es visas rūpes nolieku,
Prom tālu šovakar,
Lai Debess miera mirdzumu,
Sirds sevī uzņemt var.

(9)

Atkal Ziemassvētki klāt,
Sirds kā zvaniņš priekā skan,
Senā vēsts tik jauka liekas,
Kristus dzimis Tev un man.

(14)

Nāc māsiņa ciemoties,
Ziemassvētku vakarā,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.

(14)

Tik baltas un slaidas kā līgavas,
Nu eglītē svecītes mirdz,
Un katrai galā kā tauriņš mazs,
Plīv viegla, bet degoša sirds.

(8)

Šonakt visums ar zemi,
Caur sniega pārslām gaismas valodā sarunājas,
Baltās, vieglās pūkas,
Kā baltas domas pār cilvēkiem klājas.

Gaišs, neizjusts svētums,
Ar mieru un klusumu sirdīs līst maigs,
Pār zemi nolaidies ilgi gaidītais, lolotais,
Svētītais Adventes laiks.

(13)

Pār sasalušo zemi,
Balts dvēseļu putenis iet,
Ziemassvētku zvaigzne,
Kā zelta roze debesīs zied.
Krūklis

(9)

Pār ikdienas rūpēm un raizēm,
Pār naidu, kas dvēselēs krāts,
Dimd zvani, lai miers ir uz Zemes,
Lai cilvēkiem priecīgs ir prāts.

(7)

Sakar savas gaišās domas,
Logos kā lukturus naktī,
Lai man pašā ziemas vidū,
Maza uguntiņa kuras.

(7)

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg,
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš.

(11)

Dziļo ziemas tumsu,
Gaišās domās tīt,
Ziemassvētku prieku,
Visur saskatīt.

(11)

Tikai vienreiz gadā ir tāds vakars,
Kad Debesis ar zemi runāt sāk,
Lai sirds, kas nogurusi, atkal spēku gūst,
Un rītdien lai var gaišu ceļu sākt.

(5)

Ziemassvētki miltus mala,
Pele nāca palīgos,
Kaķim aste piebirusi,
Baltām pārslu sēnalām.

Kam pelīte birdināji,
Ziemas sniegu kaķīšam,
Kaķīšam savas dzirnas,
Savu dziesmu malumiņš.

Saimenieki galdu taisa,
Ziemassvētku budēļiem,
Kaķis gaida cienastiņu,
Astes galu purinot.

Bira Ziemas malumiņš,
Krāsns tvaiku mutuļoja,
Pele muka aliņā,
Piles ūsu galiņā.

Saimeniecei bļoda krita,
Kaķim cepets cienastā,
Tavu lielu izēšanu,
Pelei tika krikumiņš.

Abi divi paēduši,
Loga priekšā sasēduši,
Visi sniegi bīdelēti,
Birst Dieviņa pasaulē.

Tev lai Laime, man lai Laime,
Visiem labiem cilvēkiem,
Pilns vēders, silta krāsne,
Līdz nākamam malumam.

(52)

Liec vecīti, ko likdams,
Zem eglītes vakarā,
Noliec laimi, noliec prieku,
Noliec labu veselību.

(16)

Atveriet, atveriet sirdis,
Atveriet gaismai gan,
Visu svētnamu zvani,
Lielajam brīnumam skan.

(5)

Gaišus Ziemassvētkus! Labiem nodomiem un darbiem bagātu Jauno gadu!

(5)

Svinēsim dienu, kas sauli kā zvanu,
Saulgriežos augstāk pie debesīm vilks,
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega,
Baltākas domas un lūgšanas tiek.
Brīdaka

(7)

Tālu prom no ielām,
Nakts ar zvaigznēm lielām,
Sniega laukus sedza,
Svētku gunis dedza.
Bārda

(7)

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus.

(5)

Ziema zili balta,
Laiks kā ledus salst,
Ej uz skolu skaties,
Vai nav deguns balts.

Paberzē ar plaukstu,
Pieliec soli, draugs,
Un vairs nav par aukstu,
Laiciņš tīri jauks.

(23)

Kad slēpo, pikojas un slido,
Tad īstu svelmi jūt,
Un kas gan pašā ziemas vidū,
Var patīkamāk būt.

Uz brītiņu tu mierā stājies,
Un tev vaigā sārtums plaukst,
Nez kas tos niekus izdomājis,
Ka ziemā esot auksts.

(21)

Gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus!
Saticības, mīlestības un laimes pilnu Jauno gadu!

(12)

Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi,
Pieci pāri jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznēsāju.

(4)

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks,
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks.

(4)

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst,
Un, lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.

(7)

Ziemassvētku miers lai katrā namā,
Laimi, veselību Jaunais gads lai nes,
Spēks un izturība lai mūs ceļā vada,
Panākumiem bagāts lai ir Jaunais gads.

(7)

Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes! No sevis. No tā, kas sevī. Mēs to piesaucam, lūdzam, uzturam un svinam. Gaišu, līksmu, siltuma un mīlestības pilnu Ziemassvētku noskaņu, un sirdsmieru svētkos!

(11)

Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana.

Šis siltums, smaržu pilnais gaiss,
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu.

(7)

No zelta ābeles - brīnumābeles,
Sirdī lai kāda sēkliņa krīt,
Kā Ziemassvētku vakarā,
Tā Jaungada gājumā,
Palīdzot laimi ieraudzīt.

(4)

Es ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
Kaldupe

(4)

Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā,
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā,
Kur baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi, kā sniega mākoņi.
K.Skalbe

(11)

Lai Jaunais gads un Ziemassvētku nakts,
Kā brīnums nāk un prieku sirdī lej,
Lai atnes Laimi dvēselei,
Un mieru Pasaulei.

(10)

Baltu sniegu jums dāvā rīts,
Baltas pārslas, lai plaukstās krīt,
Lai pasaulē šajā šodien un rīt,
Baltas vien baltas domas mīt.

(12)

Ziemassvētki atnākuši,
Prieku, laimi atnesuši,
Novēlu tos nosargāt,
Visu cauru gadu.

(19)

Skaistais Ziemassvētku laiks,
Ar sniegu un puteni nācis,
Gaismu un prieku atnesis,
Sirdī brīnumu ielējis.

Ziemassvētku mieru dvēselē devis,
Ieklausies klusumā svētā,
Ziemassvētku laime nāk Tavā sētā,
Iededz liesmiņu sirdī.

Dvēselē gaismu ielaid šai brīdī,
Tiem, kam gaiša, silta sirds,
Svētku sajūta izpušķota,
Spoži Ziemassvētku zvaigzne mirdz.

(28)

Zinu, arī tavā sirdī,
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas naktī,
Klausīties, ko zvaigzne dzied.
K.Skalbe

(7)

Lai Ziemassvētku gaišums un prieks,
Piepilda domas un sirdi,
Un raisa jaunu spēku,
Jauniem mērķiem un uzvarām.

(7)

Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
Par baltu prieku pārvēršas jau rīt!

(10)

Ir ziemas diena un gaiss tik savāds,
Ik zarā baltas sveces mirdz,
Un gaisma pludo tālās pļavās,
Un lielus svētkus gaida sirds.

(5)

Ar labiem vārdiem Ziemassvētki nāk,
Lai aizgainītu sāpju stundu rūgtu,
Lai dzīvot varētu mēs savādāk,
Un vairāk Debess svētības sev gūtu.

(8)

Kad Jaunā gada svecītes,
Uz egļu zariem mirdz,
Lai laimi atnes vecītis,
Un prieka pilna sirds.

(4)

Ziemassvētku gaidīšanas laiks - Kad vārdi, ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī, kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša, kad atceramies dzīvē svarīgo un esam kopā ar savējiem!

(6)

Ar gaišām liesmām, ar egļu smaržu,
Ar dziesmām un piparkūku garšu,
Nāks rūķis uz tavām mājām
Pa ziemas piesnigušo taku.

Rotaļā jautrā un smaidot,
Trauc pretī tam, kā gaidot,
Ar zvaigznēm un smiekliem piebērtu dienu,
Kad vari kā bērns vēl sapņot.

(14)

Ar skuju smaržu un brīnuma gaidām,
Ziemassvētku vakars jau logā mirdz,
Raugoties svecīšu liesmās var sajust,
Kā straujāk pukst mana siltā sirds.

(7)

Ir klāt šis skaistais Ziemassvētku laiks,
Ar sniegu un puteni atnācis viņš,
Gaismu un prieku mums sirdī ir lējis,
Ziemassvētku mieru mums dvēselē nes.

Ieklausies šajā klusumā svētā,
Ziemassvētku brīnums jau tuvojas,
Iededz sirdī liesmiņu kvēlu,
Lai visi šie sapņi piepildās.

(7)

Nāk Ziemassvētki ar svētvakaru,
Kā sudraba svečturis pasaule šķiet,
Kur ticība labajam, gaismojot garu,
Šai naktī gan pilīs gan būdiņās zied.
K.Apšukrūma

(5)

Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā,
Šai naktī sirds spēj mieru gūt,
Šai naktī gribas degt un starot tā,
Kā svecei egles zariņā.

(4)

Pelēns spicē savas ausis,
Krāsnī cepts tiek svētku rausis,
Ciemiņiem būs gardumiņš,
Arī man tiks gabaliņš.

(7)

Lai Ziemassvētki atklāj labāko katrā no mums un visu labo, kas mūsos kopā!

(5)

Gaišus Ziemassvētkus! Veiksmi, panākumus un radošuma pilnu enerģiju Jaunajā gadā!

(7)

Sveces gaisma priecē acis,
Ziemassvētku dziesmas ausis,
Un, lai visam pāri būtu,
Gaišas domas, silta sirds.

(5)

Gaisma rada prieku,
Siltums dzidru labestību,
Lai eges smarža Jūsu mājās,
Un gaiša uguns pavardā.

(5)

Ir vakars jauks, ir pīrāgs gards,
Ir laime, prieks un svētvakars,
Šis apburošais mirklis īss,
Ar mīlestības autiem tīts.

(4)

Ar gaišām domām izej laukā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Varbūt no debess sudrabotā trauka,
Kāds saujām pāri laimes zvaigznes bērs.

(11)

Eita laukā, saimenieki,
Saņemat Ziemassvētkus,
Dieviņš stāvēj aiz vārtiemi,
Nosvīdušu kumeliņu.

(4)

Iededz vienu baltu sveci,
Par mīlestību, un par tiem, kas tevi mīl,
Un par sevi arī iededz,
Lai laime mājupceļu redz.

(7)

Ja vienu nakti liels un resns vīrs iekāps pa logu, sagrābs Tevi un iebāzīs maisā.. neuztraucies! Es pateicu Salatētim, ka gribu Tevi Ziemassvētkos!

(7)

Ja Ziemassvētku vakarā cūkas šņukurs zirņu bļodā sāk smaidīt - gana dzerts!

(5)

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg,
Lai šonakt pati Mīlestība,
Uz tavas galvas roku liek.

Lai gaišās domas, svētais miers,
Un mīlestība, sirdī prieks,
Lai Svētvakarā tavā sirdī,
Visu gadu prieciņš tiek.

(11)

Lai Ziemassvētku domas,
Bagātas kā maizes smarža,
Un Jaunā gadā netrūkst,
Saldās veiksmes garšas.

(4)

Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc,
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums,
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.

(7)

Prieks ir gaisma, jūtu siltums,
Sniegs un ledus tajā kūst,
Prieks ir gaišu domu avots,
Kas no sirds uz sirdi plūst.

(7)

Šajā vakarā svētā, kad klusums mirdz,
Nāk dvēselē Tavā kāda sīka dzirksts,
Tā iekvēlo Tevī un ticēt Tu sāc,
Ka pasaulē plašā Tevi gaida kāds,
Ka atnāks Tas, ko gaidi Tu,
Un atnesīs laimi, ne tukšumu.

(7)

Raugies ar bērna ticību,
Zvaigžņu atspulgos sārtos,
Šonakt Tev gaisma jāredz,
Debess atvērtos vārtos.

(5)

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

(5)

No septītajām debesīm uz leju,
Ar mīlestību pilnas pārslas krīt,
Nāk Ziemassvētki pa šo debess eju,
Šo pasauli ik gadu apraudzīt.

Ar pilnu maisu dāvanām pār plecu,
Ar zvanu skaņām egļu zariņos,
Nāk Ziemassvētki pa šo ceļu veco,
Un bērnus lasa kopā bariņos.

Un visa pasaule ir atkal kopā,
Kad Ziemassvētku koris mīļi dzied,
Kad sveces augstu paceltas tur rokās,
Kad it neviens vairs negrib projām iet.

(28)

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs,
Lai aiziet prom pa baltu tīru sniegu,
Tās rūpes kuras nomākušas mūs.

(6)

Eņģelītis zvaigznes kaisa,
Visas tās ir spožas, skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals,
Pasakai šai nebūs gals.

(10)

Ķekatās padejot,
Līksmi, jautri,
Uz tautām skatīties,
Kautri, kautri.

(5)

Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.

Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal,
Mēs gaidām svētku brīnumu,
To novēlu ikkatram.

(19)

Kad kupena pārtop par eglīti sniegā,
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim ikdienas steigā,
Lai sapņi mums cerēt un ilgoties liek.

(5)

Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā,
Paskatījos debesīs, enģelis sēž maliņā,
Skaitīja tas zvaigznes skaistās,
Acis viņam spoži laistās - Ziemassvētki klāt!

(7)

Kad Ziemassvētku rītā acis atveru
Tumsa vēl pārklāj manu istabu
Es atveru aizskarus plaši
Pēkšņi mana istaba piepildās ar Ziemassvētku sajūtu
Es noskrienu lejā
Zem egles ir dāvanas
Tas nekas
Galvenais man apkārt ir mana ģimene
Drīz brālis būs lejā
Dāvanas vērs jau vaļā
Ieraugot dāvanu pasmaidīs
Tad, visiem bučas parādīs
Šī ir Ziemassvētku diena
Visi ar prieku dalās
Priecīgus Ziemassvētkus
Tev un man

(13)

Lai ilgas pēc Ziemassvētkiem,
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta.

(5)

Šodien nolieciet,
Ikdienas steigu un rūpes,
Lai egle tās paņem,
Un sveķotā čiekurā slēdz.

(5)

Tā noskaņa ir netverama,
Ko decembris mums sirdī auž,
Tā plūst no cilvēkiem un namiem,
To piesnigušie meži pauž.

Tā savu roku liek uz pieres,
Kaut dienu dūrainis tik īss,
Ka blakus skopam saulesstaram,
Jau vakarēnu skropstas trīs.

Tā noskaņa, ko sevī nesam,
Mums palīdz tumsu pārdzīvot,
Tas ir tas netveramais brīnums,
Kas gaidīšanas laikam dots.

Kas izplaukst dvēselē ikvienā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Un lielā prieka vēsts mums zvaigznes,
Pār visām gada dienām bērs.

(25)

Lai Ziemassvētku laiks,
Nes laimi, mieru, ticību,
Lai katrā mājā svēts,
Ir mirklis mīļuma.

(6)

Ir Ziema baltā rotā tērpta,
Un sirdī ienācis ir miers,
Jo katrā mājā, katrā sētā,
Nāk gaišais Ziemassvētku prieks.

(11)

Lej, saulīte, zelta lietu,
Ziemassvētku vakarā,
Lai pietika gaišu domu,
Visu gadu staigājot.

(4)

Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē,
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš.

(5)

Sniegi sniga, putināja,
Salaveci kutināja,
Salavecis lamājās,
Mazi bērni klausījās.

(7)

Sedz vakars zemi kluss un svēts,
Deg sveces spoži egļu zaros,
Viens brīnums, sirdī izauklēts,
Mums atspīdējis zvaigžņu staros.

(3)

Kā enģeļu asaras baltas,
Krīt pāri pasaulei sniegs,
Kūst dveselē sakrātais saltums,
Un sirdi pārņem prieks.

(4)

Šai Ziemassvētku naktī,
Lai valda līksms prāts,
Ēst pīrāgus un torti,
Pie manis ciemos nāc.

(4)

Tālas, dārgas skaņas svētas
Debess dārzos izauklētas,
Ziemassvētku zvani nes,
Sniegu pilnas kupenas.

(4)

Šajā naktī atver durvis,
Šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi
Visiem prieku saujām ber.

(4)

Sirdsiltumu katrs jau domās,
Mēs šodien cits citam vēlam,
Un ceram, ka piepildīsies,
Kaut puse, ko vēlamies paši.

Lai sirdsraizes pazūd kā dūmi,
Un vietu dod sirdsmieram rāmam,
Lai piepildās pašiem it viss,
Ko labu mēs citiem vēlam.
Freimane

(8)

Pelēns spicē savas ausis,
Krāsnī cepts tiek svētku rausis,
Ciemiņiem būs gardumiņš,
Arī man tiks gabaliņš.

(8)

Nāk Ziemassvētki no sniegota sila,
Un baltu mieru pār pasauli klāj,
Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
Kas cerību, gaismu dvēselē krāj.
Apšukrūma

(4)

Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās,
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas,
Uzsmaidi sev un pasaulei arī,
Košs un mirdzošs lai paliek it viss.

(4)

Šai naktī zvaigznes snieg,
Balts zvaigžņu sniegputenis,
Tās zvaigžņu sējējs zemes tumsā kaisa,
Lai katram sava zvaigzne tiek.

(5)

Caur debess gaismas pieskārienu,
To brīnumu lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dārgakmeņu svars.

(4)

Ticību baltās sniega kupenās,
Cerību maigajās dūnās,
Smaidu saules starā,
Gandarījumu piparkūku smaržā.

(5)

Salatētim viegli nav,
Ziemassvētki atkal jau,
Jāstiepj dāvanas pa mājām,
Plus vēl jāiet paša kājām.

Kamanas salauztas,
Ziemeljbrieži atpūšas,
Vecajam jau kaulus lauž,
Kamēr citi saldi snauž.

(12)

Ja katra balta diena kļūst par sveci,
Ar svecītēm kam kopā eglē degt,
Tad nenorimst tā gaismas straume,
Ko mīļām sirdīm pāri gribam segt.

(4)

Pār debess velves loku sāk baltu prieku bērt,
Es zinu, Tu esi Tā, kas mīlestību sēj,
Ir Tava daļa dota, ir Tavās rokās viss,
Tas labais, kas vēl priekšā, kas vēl nav noticis.

(5)

Mēnessbaltos sniega laukos
Vientuļš zvaniņš tālu skan,
Senu dienu mīļas ainas,
Modina tās sirdi man.

(5)

Gaisā piparkūku smarža,
Bet uz mēles svētku garša,
Domas nesas tik uz labu,
Kaut tā būtu visu gadu.

(8)

Ziemassvētki ir ceļā šo pasauli sasildīt,
Ikviena cerības, laimi un sapņus piepildīt,
Sniegpāslu mirdzums sirdī atkal tik balts un tīrs,
Kā bērna acu prieka un mīlestības pārpildīts.

(5)

No agras stundas līdz pat rietam,
Kāds eņģelis Tev blakus būs,
Snigs balti sniegi, egles dziedās,
Un dzīvi dzīvot vieglāk kļūs.

(5)

Ziemssvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģeļi zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.

(6)

Debess korē rūķi sēž,
Un laimi kā sniegu šķiež,
Kam trāpa šis laimes pieskāriens,
Tas pasaulē nav vairs viens.

(4)

Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomāc mūs,
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību - viss labi būs.

(4)

Piesnigušu mežu skaistums,
Lai sajūsmo jūsu skatienus,
Svētku mirklis, lai sirdi silda,
Baltām domām un mīļumu.

(4)

Lai eglīte smaržo,
Lai svecītes kūp,
Lai Ziemassvētku vecītis,
Klauvē pie rūts.

(7)

To svētvakaru Ziemassvētki nes,
Kas gaismā paceļ mūsu dvēseles,
Tad mīli un nosargā to,
Tavā dzīvē pašu dārgāko.

(4)

Lai šajā baltajā pasaulē,
Ikviens savu laimi meklē,
Un katram uz pleca lai enģelis,
Vēsti šo atnes un priecē.

(5)

Sniega balts prieks lai nāk,
Piparkūkas smaržot sāk,
Nedzenamies vairs pēc lieka,
Mirkļus vadam īsta prieka.

(5)

Sniegputenī rūpju taka sadeg balta,
Vējā balta diena dzimst,
Balta saule birzij labu rītu saka,
Balta dziesma nenorimst,
Baltas domas aizmirstību baltu,
Visām krāsu rotām pāri sedz,
Zemes smagums virmo valsī baltā,
Sapnis jaunu Piena ceļu redz,
Balto zvaigžņu paklājā.

(255)

Lai gaišums tas, kas sveču liesmās plīvo,
Iet katrai svētku dienai līdz!
Sirds gaišus un Priecīgus šos svētkus!

(364)

Tici sapnim - tas piepildīsies,
Ceri uz brīnumu - un tas nāks,
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sirsnīgāk,
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši,
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši,
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši,
Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.

(206)

Notici brīnumam, un tas atnāks,
Varbūt Ziemasvētkos vai Jaungadā pa sniegu,
Varbūt pavasarī, vasarā vai rudenī,
Vai kādu citu dien – pa gaisu atlidos,
Notici brīnumam, notici sev,
Lai domas un darbi brīnumu tver.

(183)

Ziemassvētki nav aiz kalniem,
Drīz būs jasagaida tie,
Svece rokā, liesma sirdī,
Mīlestība ģimenē!

(535)

Rūpes un raizes lai paliek pagātnē,
Cerību stariņš, lai uzspīd nākotnē,
Svecīšu liesmiņas eglītes zaros
Prieku un ticību nākotnei dos.
Mierpilnu Adventi!

(107)

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.
Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dos atkal Jaunu Gadu mums!

(167)

Tik baltu kā ziemas sniegu,
Tik siltu kā saules dienu,
Lai rūķīši atnes tev prieku,
Kas svētkos nekad nav par lieku.

(473)

Ar Tevi šai naktī lai notiek,
Neparasts brīnums kāds,
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts,
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot,
Un nedienas gaismas zvanā,
Lai dvēsele pārkausēt prot.

(101)

Ziemelis pār laukiem skrien,
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu,
Sviedri tek tam pār pa miesu.

Acis aukšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc,
Jaunais gads ar sniegu brauc.

(94)

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk,
Griežas gads uz otru pusi,
Ziemassvētki nāk.

(193)

Priecīgus un klusus svētkus,
Labus darbus, mazāk grēkus,
Vairāk prieka, labestības,
Ģimenē - mīlestības.

(1252)

Cik skuju zaļā zariņā, tik laimes vienā gadiņā!

(825)

San kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi,
Svētkus gaidot zeme salta,
Top kā kupena drīz balta.

(414)

Mazs saules stariņš - šodienai,
un rītdienai - lai arī!
Mazs sirsnīgs smaidiņš - cerībai,
un ticībai - lai arī!
Mazs saules stariņš - dienai šai,
un lai ir naktij arī!
Tik mazs un kopā spēcinošs,
lai sirdī drošs un starojošs!

(404)

Ļauj gaismas straumei sirdij cauri aust,
Tam brinumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu mijas,
Lai atkal sasilst mūsu dveseles.

(298)

Viļņojas vēsais gaiss,
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums - palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs snigs un snigs.

(318)

Ar Dieva svētību, ar sveces gaismiņu,
Ar liesmas siltumu, ar glāsta maigumu,
Lai Ziemassvētku brīnums,
Kas katru gadu jauns,
Tad ienāk katrā mājā.

(454)

Novēlu, lai zem eglītes, pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli, būtu trīs atslēdziņas:
Veselībai, Mīlestībai un Laimei!

(491)

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.

(225)

Kad egles zaros sveces liesmo,
Un sirds tad priekā klusi trīs,
Ir Ziemassvētku vakars gaidīts
Un kopā mīļi pavadīts.

(493)

Aiz egļu zariem blāzma sarūk,
Viss ezers zvaigžņu piebārstīts.
No katras dienas kādu staru –
Sirds jaunai dienai paņems līdz.

(235)

Lūgsim Ziemassvētku zvaigznēm,
Tā kā ziediem debess laukā plaukt.
Zaļo egļu zaros svecēm,
Tā kā ugunskuram spožās liesmās degt.
Lūgsim Ziemassvētku naktij,
Gaismas spēku mūsu sirdīs liet.
Iesim Ziemassvētku naktī
Mieru savās dvēselēs smelt.

(320)

Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas sirdī rodas,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs.

(274)

Pār zemi viegli klājas sniegs,
Tik balts un bezgalīgi liegs.
Lai prieks un mīlestība silta,
Tev svētvakarā sirdi pilda!

(487)

Lai balts zied Ziemassvētku laiks,
Un laimes zvaigzne Jaunajam gadam –
Tā gaidītājiem saulains vaigs!

(210)

Cilvēka sirds ir visvērtīgākais dimants uz Zemes, kas ir tik tīrs un stiprs, ka visus pārējos dārgumus spēj piepildīt ar gaismu un mīlestību.

(231)

Nakts iesviež zvaigžņu skaidas logā,
Aiz aizkariem bāls mēness lūr,
Lai Ziemassvētku mīlestība
Mums spēku, izturību burt.

Slien Ziemassvētki zvaigžņu kāpnes
Uz debesīm, kur Dievi mīt,
Jo sirds jau meklē mīlestību,
Lai zvaigzne šonakt katram spīd.

Ar baltu sniegu atnāk ziema,
Ar baltu katrā sirdī snieg,
Bet Ziemassvētku gaišo prieku
Vēl gadu sirdī glabājiet!

To kluso, svēto mīlestību,
Ko savā sirdī glabājiet,
Šai Ziemassvētku saltā naktī
Ar citu sirdi padaliet.

(397)

Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā svecīti dedzot,
Tumšāko laiku svētam ar gaismu,
Sirds visu jūt - redz maigu un drošu.

Un prieku tai nes zeltainā mirdzumā,
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt,
Lai esam mēs bagāti un spējam rast prieku,
Lai esam mēs stipri un spējam piedot,
Lai esam mēs gaiši un starojam citiem.

Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.

Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.

(173)

Sveces rāmi liesmo,
Kāds Tev noskūpsta vaigu,
Šonakt pie Tevis nāk viesos,
Visas pasaules maigums.

(211)

Klāj zemes klēpi baltais sniegs
Un egles zarus izpušķo
Šis klusais vakars mierīgs, bez steigas
Ar sveču liesmām izstaro.

Ar svaigas skujas smaržu,
Un piparkūku garšu,
Ar dāsni klātu galdu,
Un laimes mirkli saldu.

Un gaiši svētki sirdī pie mums,
Ik gadu nāk - svētīti,
Ļaužu sirdis sasildīt,
Ar mīlestību piepildīt.

(300)

Paskaties augšup - zvaigznīte mirdz,
Sūta Tev sveicienu, mājot tā krīt,
Pastiep tai plaukstu, dāvāšot Tev,
Spožumu savu, lai gaismiņa lej.
Nesteidzies nopūst To gaismiņu vēl,
Tā dvēseles mieru atnesīs Tev!
/Raisa Špoņko/

(165)

Nāca veci, nāca jauni,
Ziemassvētku vakarā,
Jauni nāca padejot,
Veci nāca desas ēst.

(434)

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

(196)

Sijā zeltu - Saulīte,
Caur visiem sietiņiem,
Caur gaismu gaismiņām,
Lai priecīgi Ziemassvētki,
Lai bagāts Jaunais gads!

(186)

Nāc iesim un apsnigsim klusi,
Lai smaržu kupenās sapņu nakts plaukst,
Ar rožu ziedlapām debesis segsim,
Lai balti taureņi apkārt mums dej.

Nāc iesim un apsnigsim klusi,
Lai eņģeļu spārni dvēseli klāj,
Ar gaišām domām iedegsim sveces,
Lai svētīts ir šis Adventes laiks.
/Ināra Seņkāne/

(94)

Adventes pirmā svētdiena,
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,
Kad jaušams Ziemassvētku nākums.

Adventes otrā svētdiena,
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris,
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku, uz Mūžības pusi.

Adventes trešā svētdiena,
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts,
Drīz Ziemassvētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.

Adventes ceturtā svētdiena,
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemassvētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan laika taktī,
Un Dvēselītēm - klusā, svētā naktī.

(98)

Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas enģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī,
Svētku brīnumu īstu.

Eglītē svecītes dedzam,
Gaismas straumē mēs mirdzam,
Un mīļām sirdīm vēlam
Priecīgus Ziemassvētkus!

(162)

Nav man burvju vārdu,
Tāpat kā Laimes Mātes vēlējumu,
Un mans spēks ir kā puteklis šajā saulē,
Bet es ticu mūžīgai laimei.

Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kas dvēseli piepildīt nāk!

(89)

Dabas brīnums,
Gaismas tuvums,
Sirdī katrā
Prieku nes.

Ar egļu zaru,
Ar sveču liesmu,
Kāpjam pāri
Uz gaismas pusi.

Lai ietu ar sauli
Vienotā ritmā,
Pasaules telpā,
Brīnumainā!

(236)

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.

(396)

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām,
Tekat bērni lejiņā
Velkat svētkus kalniņā.

(156)

Ziemassvētki atbraukuši,
Rakstītām kamanām.
Tekat bērni, saņemat,
Basajām kājiņām.

(101)

Jau atkal Ziemassvētki klāt
Sāk visas durvis virināt
Nes eglītes, deg svecītes
Un visiem bērniem prieks!

(265)

Ziemassvētku vakars jau tuvojas
Bērni vēl kupenās pikojas,
Rūķi tikai noskatās
Kā bērniem actiņas iemirdzas.

(142)

Kad zemi balts sniedziņš klāj
Santa pa skursteni lejā kāpj.
Konfektes tas zeķēs liek
Lai katram bērnam prieciņš tiek.

(108)

Balts sniedziņš snieg,
Visiem prieciņš tiek!

(232)

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!

(154)

Lai Ziemassvētku vakars
Atnāk kluss un mierīgs
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudes katrā dienā sēj...

(101)

Ziemassvētki nāk ar joni,
Tauta iepērk dāvanas;
Simtiem salaveču kloni
Visās malās rēgojas.

(77)

Balti sniegi sasniguši,
Rūķiem snuķi nosaluši.
Ejam bērni pikoties,
Un pa sniegu draiskoties.

(147)

Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss...
Ar" tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!

(65)

Kas tur nāk pār kalniem droši?
Kam tāds kažoks ugunsdrošs?
Salatēvs ar maisu zaļu
Nāk uz mājām nesdams gaļu.

(71)

Meža vidū rūķu bars
Spēlē riču-raču;
Salatēvs sēž viens kā cars -
Nav viņš rūķis taču!

(76)

Bērni, lieciet to aiz auss -
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!

(76)

Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši -
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.

(59)

Viss tik jauks un skaists
Kā no grāmatas skats izzīmēts,
Kā no lapas balts
Sniegs izvēlēts.
Un tad pāri
Nobirst visu sapņu zvani,
Un kā zvaigznes tumšzilās debesīs
Cerības ticībā dzimst.
Un pār kluso lauku
Laižas Ziemsvētku rīts.
Iemirdz cilvēku sirdis,
Jo pāri Latvijai
Laižas Ziemsvētku rīts.

(73)

Kluss kā vieglas rokas mājiens
Svētvakars pār zemi nāk.
Baltais miers kā zvaigžņu klājiens
Svētā mirdzā starot sāk…
Baltais miers pār dziļām sāpēm
Neredzamu gaismu auž.
Cauri likstām darba rūpēm
Dvēsle to kā glāstu jauž.
Liegā melodijā plūstot
Svētvakara zvani slīd
Un par svētu gaismu kļūstot
Baltais miers tur zvaigznēs spīd.

(83)

Šai svētā naktī zeme un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas -
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.

(60)

Jau Ziemassvētki.
Caur tumsu garo kāpj saule augstāk debess lokā,
Un eglē sveces deg kā Saules lokā.
Ir Ziemassvētki -
Gaisma dvēselē staro.

(44)

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

(67)

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

(52)

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, tik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.

Autors: Jānis Poruks

(60)

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām.

(80)

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

(36)

Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!

(46)

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot.

(49)

Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim.

(76)

Lai rūķis mazs, bet stipru garu,
Nes maisu pilnu, lielu svaru,
Būs visiem dāvanas, tik nezin kas,
Tās dabūt cer, vai liels, vai mazs.
Pie sliekšņa noliks, projām muks
Un atkal mežā pēdas juks.
Tad gadu atrast nevarēs,
Pēc gada atkal atrast spēs.

(79)

Un nevajag jau daudz!
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku.

(109)

Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?

(79)

Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.

(48)

Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.

Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.

Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!

(44)

Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!

(40)

Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.

(77)

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

(50)

Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/

(31)

Ļuj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"

(36)

Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav,jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle.

(82)

Šai Ziemassvētku naktī,
Kad ārā spoži zvaigznes spīd,
Tad nāc pie manas krūts
Un ļauj man Tevi sasildīt!

(38)

Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.

(44)

Iededz sveci mijkrēslī zilā -
Atkal brīnuma mirklis klāt,
Kad spožāko zvaigžņu gaismu
Visam gadam vajaga krāt.

(23)

Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…

(45)

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

(33)

Šodien jau divas liesmiņas –
Spoži vainagā mirdz.
Drīz būs trīs, tad jau četras,
Un tad Ziemassvētki klāt.

(Autors: Piedalies.lv)

(32)

Kad pirmā svece ar savu liesmiņu jau sildījusi,
Laiks blakus otru sveci iedegt,
Tad gaisma un siltums divtik rodas,
Un visas skumjās domas projām dodas.

(Autors: Piedalies.lv)

(28)

Mirdz tālās zvaigznes debesīs
Midz sapņi sveču liesmiņās
Mīt Ziemassvētkos cerība
Ko svētā nakts spēj piepildīt!

(53)

Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt - tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa.

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

(50)

Dievs, šai svētā, klusā naktī
Ļauj man Tevi lūgties tā,
Lai mēs visi kopā esam
Ziemassvētku vakarā.
Jūs, kas svešās zemēs klīstat
Dedziet sveces, dedziet tās
Lai mēs visi kopā esam
Ziemassvētku vakarā.

(58)

Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.

(48)

Mums gribas degt un starot tā,
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt!

(40)

Nāk baltā nakts ar maigumu un rotām,
Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūzt,
Pa baznīcām un zālēm izgaismotām
Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.

(21)

Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas, citas mazas
Tomēr visas mīļas, labas.

(77)

Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas,
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu.

(72)

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai,
Mazus brīnumus ikdienā
Un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļus cilvēkus blakus,
Mīlestību pret Dievu, sevi pašu
Un mīlestību pret pasauli aiz loga.

(86)

Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot.

(32)

Šajā mirklī - brīdi stāt!
Pavērsties zvaigznēs un padomāt.
Šai baltajā klusumā iespējams viss,
Kas vēl nav bijis un noticis!

(27)

Zvaniņš kārts eglītē
Eglīte tik priecīga
Tad kad zvaniņš skanēt sāk
Eglīte tik zaļot sāk.

(31)

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši.

(58)

Gribas lai baltā pasaulē balti sniegi snieg
Un pa baltiem ceļiem balti cilvēki iet,
Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst,
Un, lai baltas darbdienas balti svētki ir.

(38)

Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas eņģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī
Ziemassvētku balto prieku,
Lai arī Tev un Taviem mīļajiem
Svētkos pa eņģelim tiek !

(27)

Ko lai tevim dodu, ko lai dāvinu ?
Ja es būtu ganiņš - dotu aitiņu.
Ja es būtu gudrais - zeltu dāvātu.
Zinu gan ko varu - došu sirsniņu !

(29)

Paturi ilgāk kādu no mirkļiem,
Atrodi sirdī tam vietu,
Lai ar svētku patieso prieku
Gaišāks tālāk Tu ietu.

(27)

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni laimes māte brien.
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.

(38)

Ziemeļbrieži šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku,
Paģiras jau trešo sutku.

(42)

Ziemassvētku dieniņā,
Tā kā manā sirsniņā.
EglIte tiks pušķota,
Un mājiņa tiks rotāta.

(27)

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

(85)

Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.

(43)

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.

(22)

Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki doncōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.

(17)

Kā vēlētos, lai balts sniegs pār zemi klātos,
Lai saticība un miers būtu katrās mājās,
Lai adventes svecītes koši un silti,
Spētu sasildīt cilvēkam sirdi.

(15)

Četras sveces vainagā,
Šodien pirmo dedzam.
Ar klusu cerību, mīlestību un gaišu skatu -
Ziemassvētku gaidīšanu svinam.

(28)

Ik katru gadu, kad pirmo adventes sveci dedzam,
Šķiet īpašs miers un saticība sāk virmot gaisā
Un ieskauj mūs savā brīnišķā elpā -
Liekot ticēt brīnumam un Ziemassvētku garam.

(26)

Ziemassvetki,Ziemassvetki.
Kur ies mūsu Ziemassvetki?
Sniedziņš sniga pūku pūkām,
Bērni pikojas piku pikām! T.Tomsone

(25)

Vecīts nāk sētā ar dāvanu maisu
Mūsu dāvanas mētā pa gaisu.
Ar vienu no dāvanām trāpa viņš tam
Mūsu mīļajam sniegavīram.

Ver viņš vaļā dāvanu savu
Tiešām tur iekšā viņš viņu mana.
Šī būs mana sniega pika
Tiešām jauka tā man tika.

Mēs to redzm brīnāmies
Un ar kājām sitamies.
Mums tās davanas ar tīk
Vai jau vaļā tās var tīt?

Mamma piekodina NĒ!
Ziemassvētki vēl nav te.
Dāvanas var pagaidīt
Ejam punčus piepildīt.

Vai zini kas šie svētki ir?
Veikalā tos nevar pirkt.
Atnāk viņi vienreiz gadā
Ziemassvētki mājā manā.

(47)

Lai ir, kur šaubu brīdī pacelt acis,
Lai ir, ko piesaukt bargā nestundā,
Lai ir, kam savu pateicību sacīt,
Kad negaidīta apskaidrība nāk.

Dzied vēju koris egļu katedrālē
Un tuvu tuvu pienāk debesis.

(17)

Lai kā laime aiz kupenām iet,
Tie Ziemassvētki mīļi mazliet.
Kā sarkans vīrs ar maisu rokā,
Stiepj dāvanas kaudzi rokā.
Un tās dāvā draugiem bērniem,
Un kad visi saņemas,
Ziemassvētki iet vaļā.

(14)

Pašā sniega laukumā,
Pašā sniega baltumā,
Dejo Sārts vīrs
Sniegpārsliņu sagšā.
Rūķīši polku lec,
Dejas dejo jauns un vecs.
Atkal klāt ir Ziemassvētki,
Balta Ziemassvētku diena.

(17)

Dzīvoja reiz sniegbaltīte,
Kurai bija apetīte,
Ziemassvētkos klusi, klusi
Visus naščus apēdusi.

(39)

Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.

(17)

Tu jūti smaržu, to smaržu pazīstamo,
To piparkūku smaržu pazīstamo,
Tev jāsajūt prieks savā dvēselē,
Un tad dod citiem pretīm to.

(11)

Vizuļo istabā puzuri kārti
Sētās kur puteņi sniegpārslas jauc
Ceļi slaucīti, atcelti vārti
Rakstītām kamanām Ziemsvētki brauc.

Nomirgo kumeļiem sudraba groži
Zvaniņam skanot, kamanas stājas,
Eglītē iedegas svecītes spoži
Ziemsvētku vecīts draudzīgi māj.

Atveras gaidītie dāvanu maisi,
Bērniem līksmi pukstēt sāk sirds.
Pilna ar prieku top zeme un gaisi
Ziemsvētku zvaigznes pār pasauli mirdz

(26)

Klusumā dzimst dzidrākā dzeja,
Daiļākās melodijas, dziļākās domas.
Klusumā sirds ar sevi sastopas,
Pamostas un ierauga
Otru sirdi sev līdzās.
Klusus un svētus Ziemassvētkus!

(14)

Atkal justies kā bērnam, kas brīnumu gaida.
Atkal lūkoties zvaigznēs un just,
Kā tās smaida
Un vēlīgi noraugās tevī caur Svētvakaru –
No sirds tev to novēlēt varu.

(22)

Lai pietiek ar to, kas pie rokas.
Lai pie rokas ir tik, cik pietiek.
Lai vienmēr ir, ko otram dot.
Lai nav jālūdz, bet vienmēr
Lai iespēja pateikties.
Svētīgus Ziemassvētkus.

(36)

Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga,
Tik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt
Un citiem parādīt.
Lai skaista svētku gaidīšana
Un vēl skaistāka sagaidīšana!

(26)

Atvēli laiku draudzībai,
Jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku sapņiem,
Jo tie aiznesīs tevi līdz pat
Zvaigznēm.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētam,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu, lai varētu ļauties
Savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.

(38)

Kad ziemas nakts vis klusākā
Pār baltiem laukiem klājas
No meža laimes lācis nāk
Un ielūkojas mājās

Tur klētī smaržo labība
Un kūtī gremo lopi
Bet rijā balti lini guļ
Un bišu pilni stropi

Pa logu lācis ieskatās
Kur zaļa egle zaro
Un balta svece gaismu lej
Caur ziemas nakti garo

Iet laimes lācis domīgi
Pa sēcvidu uz aku
Un redz ka pati laime nāk
Pa sniegā mītu taku

Kue laime Ziemassvētkus svin
Tur viņš pa velti nācis
Un aizbrien rāmi smaidīdams
Pār laukiem laimes lācis.

(60)

Sniegā lielas kupenas.
Sniegā mazi rūķēni.
Laikam jau tie rūķēni,
Ziemassvētkus gaida.

Ziemassvētki sanākuši,
Lielu maisu atnesuši.
Jau tie mazie rūķēni,
Dzejolīšus skaita!

(50)

Mīļo salavecīt,
Pagājušo gadu es saņēmu māsiņu -
Šogad es velos saņemt.. plastalīnu!

(23)

Mēness atspulgs pār sniegotiem kalniem
Kā klavieru taustiņi skraida.
Bēgošam atspulgam pieglausties gribu
Kā bērns ticot, mīlot un gaidot...

(9)

Salatēvs lido pa gaisu,
Lejā tas redz rūķīti mazu,
Ruķītis bēdīgs un skumjš,
Salatēvs palīdzēs tam,
Rūķīts ir laimīgs kā ne kad.

(13)

Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)

(17)

Salavecim vārds ir Svimpis
Viņam liels un sarkans cepure.

(68)

Ziemassvētki,Ziemassvētki,
Kur jūs visi pazuduši?
Kad noskaitīšu dzejolīti,
Daubūšu konfekšu paciņu.

(24)

Ceļā uz Ziemassēetkiem.
-Sniedziņ, sniedziņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es lidošu.
-Tas tik ir jauki: Pa ceļam mums divatā drošāks būs lidojums.
-Dziesmiņ, dziesmiņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es skanēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums trijatā skaistāks būs skanējums.
-Gaimiņ, gaismiņ, uz kurieni tu?
-Uz Ziemassvētkiem es spīdēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums četratā gaišāks būs spīdējums!

(17)

Klusi kokli spēle vēji,
mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnums.

Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.

Un es znu, ka tā bija
un es atkal saku tā:
-Sidrabiņu lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā

(42)

Atnāk Ziemassvētki,
Zaļa eglīte,
LIelais svētku brīnums,
Spoža svecīte.

Ziemassvētku gaisma
Spīdi sirsniņā
Lai es ceļu rodu
Tumšā naksniņā!

(23)

Zvaigznes spožas dzirkstes met,
Mērķis beigsies kūtiņā.
Gani uz mazo kūtiņu iet,
Gudrie dāvanas tur rociņās.

Jēzus beidzot piedzimis,
Svētos Marijas autiņos tīts.
Nu ienaids uz zemes būs rimis,
Kad būs iestājies rīts.

(19)

Klāt ziema,
Drīz Ziemassvētki būs,
Un bērni priekā,
Ziemassvētku vecīti sveiks,
Bērni dāvaniņas saņems,
Jo Ziemassvetki būs!

(14)

Ir klāt Ziemassvētku nakts.
Viss tik kluss un tomēr mierīgs.
Ik katra bērna sirdī liels uztraukums.
Bet arī dzirkstelīte acī.

(20)

Es sapņos staigāju mežā,
Kas sniega sudrabā
Bij sarmas pieputējis
Un klusēja baltumā.

Bij saule jūtama tāla
Kā nenolaidās glāsts
Pār plecu, pieri vai vaigu,
Kā laimīgas dzīvības stāts.

Bij, it kā svētki būtu,
Kā Ziemassvētku laiks;
Un slaidām eglēm pāri
Bij gaismas vainags maigs.

Es nezināju, kur esmu
Tad pēkšņi attapos:
Tas bija lejas mežā
Pie mājām, kur kavējos.

(33)

Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā - kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.

(29)

Kaut varētu Adventes laikā
Tik daudz gaismas dvēselē sēt,
Viens pret otru, lai mīļumā spētu,
Mēs šai pasaulē uzziedēt.

(21)

Ziemassvētki ir ceļā,
Mieru dvēselēs aust.
Tiek ar Adventes laiku
Katrai sirdij tā pausts.
Katram svētības mirklis
Adventes laikā dots,
Ieairēt saules mirkļos,
Mūžību vainagot.
Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki jau ceļā
Pasauli sasildīt.

(17)

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pimā,otrā, trešā, ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks!

(13)

Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur dvēselēm, laiku - mūžības pusi...

(14)

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, laika taktī,
Un dvēselītēm, klusā, svētā naktī.

(11)

Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.

(10)

Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,
Kad jaušams Ziemas svētku nākums.

(7)

Balta nāca tautumeita
Kā ar sniegu apsnigusi.
Nav ar sniegu apsnigusi -
Krīzes sekas izjutusi.

(15)

Salatētis rāja Rūdi:
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
- "Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs Jaunais gads!
Nevilkšu to grabažu,
Plus vēl tavu bagāžu!"

(15)

Ziemassvētku vecīti
Kā līdz manām mājām tiksi?
Liela mēža vidū
Augsta kalna galā?

(18)

Lai mana egle mežā aug,
Lai kupla aug un zaro,
Lai galotnē tai mēness viz
Un zvaigznes tajā staro.
Lai mana egle paliek tur
Ar balto sniega segu,
Un lai es pati domās vien
Kā svece tajā degu.

(19)

Re, arī zvaigznēs ierakstīts
tas pats, kas laukos plašos:
"Jāmeklē sudrabs tas baltais, kas trīc
tepatās - mūsos pašos!"

(13)

Ziemassvētku vecītim
Šogad žiglas kājas -
Rikšiem vien un teciņiem
Apciemo viņš mājas.
Katram mīļam bērniņam
Paniedz kādu nieku,
Mēs viens otram dāvāsim
Pilnas saujas prieku.

(22)

Ziemassvētki klusu atnāk,
Visos logos sveces dedz.
Lai mums būtu siltāk, mīļāk,
Un lai acis gaišāk redz.

(12)

Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

(21)

Mežmalā, kur dziļāks sniegs,
Rūķiem pikoties ir prieks.
Salatēvs tik netiek līdz,
Krūmā apsēdies un trīc.

(17)

Es gribu pacelt acis
Un klusu pateikties,
Par jauno, skaisto dienu,
Ko dāvājis man Dievs.

Un solījumu siltu
Es viņam gribu dot,
Ar tīru, skaistu sirdi
Šo dienu nodzivot.

(27)

Ziemassvētki, Ziemassvētki
Dodiet mums to labāko,
Dāvanas un citus našķus,
Pie eglītes stāvēdam.

(15)

Sveci dedzu es,
Lai tā gaismu nes.
Svece tumsu skar,
Svece tumsu bar.

(14)

Zaķēns mežā kazu slauc -
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.

(16)

Ikvienam no mums svētku sajūtu dod egļu mirdzums, piparkūku smarža un karstvīna aromāts. Ikviens no mums ir spējīgs sagādāt prieka un laimes mirkli otram! Tad atcerēsimies par to pēc iespējas biežāk, jo darot priecīgākus citus arī mēs paši kļūstam priecīgāki!

(11)

Debesīs tūkstošiem zvaigžņu,
Tomēr katram vien savu - zvaigzni,
Kas dod cerību, drosmi un prieku,
Zvaigzni, kas sniedz vēstījumu, likteni
Un īsto ceļu sapņa piepildījumam.
Lai Jums katram ir sava zvaigznīte!

(14)

Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk,
Kas daiļu, gaišu pasauli radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Jo - ja tā visa nebūtu, vai justu tad mums sirds?
/J.Poruks

(16)

Jaukus, siltus un pūkainus Ziemassvētkus!
Lai nākošais gads ir vēl veiksmīgāks par šo un lai piepildās visas klusākās vēlēšanās!

(10)

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

(8)

Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj.

(13)

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk Binladens ar sprāgstvielu maisu,
Atnāca nolika spridzekli klusi,
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bija bijis, gaiši iedegās guns.

(13)

Lācis apsedzies ar sniegu,
Izguļ lāča lielo miegu,
Skudrām skudru pūlenītī
Paiet vakari un rīti.
Arī ežiem gara snauda,
Piena nevajag ne naudas,
Mazais zaķēns meža malā
Mazliet trīc no ziemas sala.
Bet varbūt no zaķa bailēm
Vilka acis krūmos gailē.

(20)

Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.

(15)

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.

(11)

Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīd.

(8)

Krīt no debess pārslas baltas,
Kļūst no rītiem rokas aukstas,
Varēs slēpot, slidot, pikot,
Nevis kontroldarbus špikot.

(16)

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.

(20)

Brauc pa ceļu pajūgs balts,
Kas no Ziemeļpola trauc.
Maiss tam pilns ar dāvanām,
Brauc ar svētku kamanām.

(8)

Salatēvs ar krutu bembi,
Notēlo baigo lempi,
Bērniem dala dāvanas,
Baida vecas tantiņas.

(24)

Speķu pīrāgi aiz vaiga,
Bērniem acis plaši smaida,
Salatētis garām trauc,
Pieēsties jums nav ļauts!

(10)

Kā ēņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.

Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.

(19)

Sniedzi, sniedzi baltais sniedziņ,
Apklāj zemes melnumiņu,
Ar baltām villainām,
Ar sidraba vizuļiem.

(17)

Ziemassvētkus gaidīdama,
Staigāju es smaidīdama,
Salatētis ciemos brauks,
Vakars tad būs arī jauks!

(16)

Brīnumsvecītes (Vitauts Ļūdēns)
Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

(14)

Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās,
Visos ciema logos sveces iedegās,
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās,
Un ar savu gaismu namos apmetās.

(8)

Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!

(19)

Kurmīts klusi kamīnu kurina,
Kurmīts Ziemassvētku vecīti gaida,
Zīlīte logā zīmē puķes,
Zīlīte Ziemassvētku vecīti gaida.

Runcis Francis nes eglīti mājās,
Runcis Ziemassvētku vecīti gaida,
Pelēni zaros kar piparkūkas,
Pelēni Ziemassvētku vecīti gaida.

(9)

Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.

(20)

Mīļo salavecīti
Iedod vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā.

(22)

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīm dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet.

(15)

Pusnakts stundā gadu mijā,
Lai tev zvaigznes laimi sijā,
Priecīgus Ziemassvētkus,
Un laimīgu Jauno gadu!

(16)

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!

(15)

Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!

(9)

Ziemassvētki klāt,
Pavisam tuvu Jaunais gads.
Daudz laba paspēt izdarīt
Un paldies visiem pasacīt!

(15)

Lai mēness palīdz smaidīt,
Un zvaigznes ciemos lūgt,
Un Jauno gadu gaidot,
Tev laimes nedrīkst trūkt!

Kad eglīte smaržo un svecītes mirdz,
Daudz laimes Tev vēlu no visas sirds!

(16)

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

(13)

Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.

(9)

Ieklausies klusumā -
Klusums korāļus dzied.
Tikai klusuma skaņas skārta,
Dvēsele uzplaukst un zied.
Tā jau pelēkā vientulība,
Kas cilvēku salauzt sāk.
Tikai no vientulības sajūtas
Mums dzīves pagurums nāk.
Klusums - gurušai dvēselei
Dzīvību atdot spēj.
Ar savām maigajām skaņām
Tā prieku kā graudus sēj.

(13)

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

(10)

Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.

(10)

Pirms Ziemsvētkiem runcis Francis
Klusi uz virtuvi zogas
Un, aizsējis priekšautu baltu,
Cep pēperkokus.

Cep ķinkarainus, ķeburainus mēnestiņus -
Te deguniem strupiem, te gariem,
Un mīļas zvaigznītes, auseklīšus
Astoņiem stariem.

Cep ragainus velniņus,
Un gailīšus sekstēm jocīgām,
Un pelēnus, pelēnus
Ausīm spicīgām, spocīgām.

Bet sirsniņas runcis Francis
Gādīgi krellēs saver -
Rīt, Ziemassvētku vakarā,
Viņš mincei Muncei dāvās tās.

(14)

Balts klusums pār sniegotu egli
Un baltas domas pār balti vizošu mēness ceļu,
Kuru kopā ar Ziemassvētkiem ejam.

(17)

Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.

(16)

Ziemassvētku vakars klāt, atkal zemi sedz;
Baltā sniegpārsliņa laukus apsedz,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst,
Tur jau tālumā, baltā sniegpārsliņa klīst.

(10)

Sudraba mēnestiņš vārtas pa gaisu,
Sētā nāk bomzīts ar atkritummaisu,
Atnāca priekšnamā, nolika kluci,
Aizgāja tālāk uz gruženes pusi.

(19)

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

(13)

Ziemassvētku rītiņā
Tīri savu ceļu balto,
Lai vecīts ar bārdu garo
Neapmet pusotru salto.

(13)

Gar ausīm svētku dziesma skan,
Un eglīte tai bungo līdz ,
No rīta pirmais sniedziņš krīt,
Jo saulīte jau knapi spīd.

(14)

Salavecis kasa pauri
Vai ar matiem man nav cauri?
Ja tie ārā krīt kā sniegs
Tad par to būs bērniem prieks.

(11)

Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.

Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu - pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!

Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!

Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man!

(18)

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
Ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
Aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts,
Kas mums atkal no jauna jāatrod.

(7)

Iz sila kroga stedeles,
Bij izzaguši redeles.
Lai sidrabstari vizo,
Kad govs pa ceļu bizo.

(12)

Šajā naktī pieņemts dāvināt kaut ko,
To, kas man ir priekš Tevis - nāc un aplūko - skaties,
Tā ir zvaigzne - zvaigzne, kas krīt,
Viņas uzdevums ir Tavus sapņu piepildīt!

(8)

Lai Veiksmes jaunkundze vienmēr ir ar Tevi,
Lai feja Intuīcija ļauj pieņemt lēmumus pareizos,
Lai misters Naudas Trūkums ietur distanci no Tevis!

(10)

Stājies vējš -
Tik baigs,
Kas nemierspārnus sita.
Nāk klusumlaiks,
Nāk Ziemassvētku miers,
Un sirdij gaisma sita.
Nāk aizmirsts prieks.

(10)

Rūķi baigi tusēt sāk,
Kad Ziemassvētki klāt,
Kurina tie eglīti,
Un smejas ļoti spēcīgi.
Pēkšņi vecīts izskrien laukā,
Sāk ar muti gudri braukāt,
Rūķiem ātri apnīk tas,
Vecīts zobus meklēs šas.

(13)

Drīz Ziemassvētki klāt
Un laimes brīdis nāk,
Lai piepildās tad brīnumiņš
Un sirds lai strauji pukstēt sāk.

(12)

Lai Ziemassvētku laiks ir klusi tuvinieku lokā pavadīts,
Lai Jaunais gads ir jautri draugu pulkā sagaidīts,
Lai ziemā sniega dēlis labi slīd,
Un dzīvē kāja nepaslīd!

(7)

Sargā gaismu savās acīs,
Nelaid ēnas viņai klāt,
Raugies jautrās sveču liesmās,
Vairies uzpūst,
Satraukt,
Rāt.
Sargā mīlestību sirdī,
Nepārstāj pat mīlēt to,
Kas tev skarbus vārdus sacīs,
Atstās sirdi rasojot.
Egļu zari,
Sveču liesmas,
Neprasot neko par to,
Dziedēs noskumušas sirdis,
Svētlaimi un mieru dos,
Dziedēs sirdis,
Mieru dos...

(19)

Klusā un baltā naktī
Svētums vieno mūs.
Krīt sniegpārslas, lido sapņi,
Bet zem brīnuma spārniem
Piepildīts laiks
Mirdz kā Ziemassvētku Zvaigzne.

Balts un kluss
Šis laiks,
Balts un kluss...

Vien eņģeļu gaviles
Dzirdamas visur,
Kas vieno mūs
Zem debesīm,
Un dāvā mīlestību,
Lai kā svētumu glabātu.

(9)

Eglīte, svecītes
Priecīgi mirdz.
Pamazām nodeg
Gan māja, gan pirts.

(19)

Sniegpārsliņa izkususi,
Inflācija atnākusi.
Treknie gadi arī cauri,
Atliek tikai kasīt pauri.

(8)

Maza balta pārsliņa,
Dzīvo manā sirsniņā,
Ziemassvētku vakarā,
Mums būs silti, silti.

(18)

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties cik uz skujiņām mierīgs
Vecgada vakarā sniegs.
Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas,
Atspīd vistumšākais kakts,
Bultas ir vaļā, nav aizbīdnis aizšauts,
Klusa un mīksta nāk nakts.
Mēness to pavada zeltītā važā
Un kā pulkstentiņš šķind,
Ledus jau izkusis karstajā dvašā,
Bet sirds vēl neticot min...
Kas gan tur veļas, un dzirksteles šķeļas,
un pakavi sniegu jauc?
"Māt, nāc paskaties, kas gan tur rakstītās kamanās brauc?"

(10)

Salatēvs pār laukiem brien
Sandeles tam kājās,
Skrieniet bērni skatīties
Vai tam visi mājās!

(7)

Salavecim, stiepjot maisu,
Filči slīd un iet pa gaisu -
Nosvempjas: gar acīm - mells,
Galvā - paskaļš džingl-bells.

(12)

Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!

(15)

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

(11)

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka,
Bet visvairāk - mīlestības!

(25)

Tik balts un kluss - tie gaidot aiztur elpu,
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

(19)

Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

(8)

Velk ragaviņas vecītis,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis,
Un tagad, maita, ņirdz.

(17)

Vai tu zini eglīte
Cik tu šodien skaista
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistas

Vai tu zini eglīte
Cik mums līksmas sirdis
Tev mēs dziedam dziesmiņas
Tu jau viņas dzirdi

Vai tu zini eglīte
Kāpēc mēs tā smaidām
Pašu sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām

(16)

Es rakstīju smiltīs,
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati to
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs redz
un pār jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā.

(12)

Zeme klāta baltiem autiem
Salavecis plikiem pautiem
Iet pa mājām bērnus baidīt
Jaunām meičām pupus spaidīt!

(8)

Šeku reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā — šampis, zacenīte,
Līdzās — smuka Sniegbaltīte!

(11)

Lai nākamais gads būtu veiksmīgs un panākumiem
bagāts, jāmēģina sasmīdināt cūkas šņukuru. Ja tas sāk
skaļi smieties, jāpārstāj lietot alkohols! :)

(6)

Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā,
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.

(10)

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...

(10)

Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.

(6)

Debesu velvei piekalts,
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo -
Dvēselē miers.

(12)

Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.

(6)

Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!

(7)

Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt sāk

Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz.

Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!

(12)

Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!

(9)

Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!

(13)

Ziemassvētkos tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!

(13)

Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.

(9)

Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

(13)

Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.

(7)

Ziemassvētku vecītis
Gāja lasīt puķītes,
Rokā bija šķērītes
Kājās jaunas zeķītes.

(13)

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

(8)

Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams.

(8)

Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!

(15)

Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.

(7)

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

(7)

Lauž saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.

(8)

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

(8)

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

(7)

Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

(18)

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

(11)

Ezis zaķim saka klusi,
Paiesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas,
Dala visiem paciņas!

(17)

Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle d***t,
Patīk man kad skujas birst!

(12)

Lai jums pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz biksēm nava pleķi.
Un tad naudu pilnu zeķi,
Skaistu meiteni zem deķi.

(10)

Lai salavectēvs savā tarbā
Nes lielus panākumus darbā,
Lai veselība kaulus vīlē,
Dod laimi personīgā dzīvē.

(9)

Lai salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!

(8)

Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

(15)

Paskaties uz eglīti-
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi!

(10)

Baltas sniega pārslas
Šonakt lejup slīd.
Ziemassvētku zvaigzne
Jau pie debess spīd.

(13)

Šeku reku maiss pa lauku veļas,
Man jau priekā p... ceļas,
Xmas vecīts šurpu nāk,
Varam beidzot galdu klāt!
Jolku fiksi pušķošu,
Cūkas ausi našķošu!
Nu tad iedzeram-lai priekā!
Lai ir veiksme katrā lietā!

(14)

Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skaisto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu!

(8)

Kad eglē svecīšu liesmiņas zib,
Lai sirds visu iegūst,
ko mīl un grib!

(9)

Šovakar, kad klusi, klusi
Sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!

(11)

Mirdz sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks.

(5)

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri.

(8)

Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.

(14)

Kad tālo logu rūtīs
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums.

(18)

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

(18)

Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.

(7)

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt,
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

(14)

Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sudrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.

(8)

Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.

(9)

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

(12)

Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst!

(9)

Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.

(18)

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

(12)

Vectētiņš ar bērnu saimi
Naktspodiņā bļitko laimi,
Rūķīts jautri noskatās,
Kā tante šķūrē ķekatās.

(11)

Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!

(8)

Atkal stipri vēji kauc,
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.

(9)

Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.

(15)

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi!

(15)

Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.

(8)

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!

(10)

Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.

(8)

Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.

(10)

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

(8)

Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej!
Lai veiksmes, laimes spēka daudz,
Kad Jaunais gads uz priekšu sauc!

(8)

Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru -
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.

(9)

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

(9)

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

(9)

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

(11)

Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu,
Iziesim cauri visiem biezokņiem brīnumu pilnā pasaulē.

(11)

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstenis skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

(8)

Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj -
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.

(10)

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.

(10)

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk rūķītis
Ar dāvanu maisu.

(33)

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

(9)

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

(14)

Tumšu dienu gaišais brīdis,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

(10)

Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.

(16)

Lēni, lēni lido sniegi,
Lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas,
Neatstāj nevienas pēdas.

(14)

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

(18)

Daudz siltu staru dzīves saulei
Un gaišu dienu nākotnei.
Daudz īstas laimes stundā tumšā,
Daudz patiesības dzīvojot!

(12)