Dzejoļi - Izlaidums

Nāk ziedons un atkal aiziet,
Tik atmiņas negaist un kvēl,
Tev dzīvē daudz skaista būs priekšā,
Bet bijušā vienmēr būs žēl.

(146)

Kā varavīksni sevi veido,
No vienas krāsas otrā ej,
Un nesavtīgi tūkstoš veidos,
Ik mirkli rādies pasaulei.

No tevis prasa tūkssstoš jūtu,
Lai tiek ar zibšņiem skaldīts gaiss,
Un vienlaicīgi lai tu būtu,
Kā nomērīts - viens veselais.

Bet tu, kaut sevi nenoklusē,
Pa vidam būdams melns un balts,
Tu mūžam esi tikai pusē,
Līdz galam laukā neizkalts.

Tu sevi netiesā un nesit,
Ja liecies vienaldzīgs un rāms,
Tu citiem tūkstošveidis esi,
Sev pašam viens un nedalāms.

A. Skalbe.

(77)

Sakrāj dzidras ūdens lāses,
Savam laimes avotam,
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes,
Dzīves ceļam nākotnē.

(155)

Ikvienai dienai tavā mūžā,
Kā jaukam, skaistam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai dienai,
Par dzīves īstenību kļūt.

(98)

No saules - spēku, veselību,
No zemes - ziedu bagātību,
No draugiem - iedvesmu, atbalstu,
Un galveno dzīvē - zināšanas.

(85)

Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvārkšņa tālumos skrien,
Un esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien.

(58)

Tas jau nevienam nenāca prātā,
Jautāt - Tu vari? Tu gribi?
Uzvēla milzis kalnu Tev plecos,
Un teica - Še, paturi, dzīvi.

(64)

Veroties horizontā, mēs meklējam atbildi uz jautājumu: Kas ir laime? Tāpat kā nav pasaulei malas, nav atbildes uz šo jautājumu. Mēs katrs pats esam savas dzīves ceļotājs un mūsu laime ir mūsu atklātā zeme. Lai katra diena pilna atklājumu.

(39)

Katrai dienai ir savs brīnums. Tāpēc pieņem svētību, strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien!

Rīt tev taps dāvāts vēl. /Paulu Koelju/.

(219)

Lai vienmēr, vienmēr pasaulē būtu kaut kas, ko gribi iemācīties, ko vēlies darīt, kāda vieta, kur vēlies nonākt, cilvēks, kuru gribi satikt! /Pema Brauna/.

(434)

Nav tāda, ko nevar,
Ja ir - tad jāvar!
Kaut plaukstām jūra jāizsmeļ,
Kaut zemes smagums jāpaceļ.

Nav tāda, ko nevar.
Ja ir - tad jāvar!
/Andrejs Eglītis/.

(95)

Lai vienmēr tu tā cauri ietu
Šai dzīvei, visu uzveicot,
Un galvu, pilnu domu spietu,
Pret sauli augstu paceļot!

/Valdis Grēviņš/.

(140)

Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju

turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/.

(42)

Ko es gribēju tev šodien līdzi dot:
Sava laime katram pašam jāatrod,
Savi draugi katram pašam jāsatiek,
Katram pašam jāsasalst un jāapsnieg,

Katram pašam marta saulē jāatkūst
Un ka ābelei no augļu svara jānolūst.
Katram pašam jārūgst līdzi raugam -
Tikai tā par cilvēkiem mēs augam.

/Imants Ziedonis/.

(127)

Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.

Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs -
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - Visi paldies Tev teic.

(64)

Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim.

(101)

Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.

(40)

Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas, kad dzen.
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām.
Taču sirdis varbūt tikai šķiroties jūt,

To, cik dārgi viens otram mēs bijām.

(62)

Tālu, kad iesi nākotnes ceļos,
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.

(41)

Apsveicu ar skolu beigtu,
Bet ar visu vēl nepaveiktu,
Cik ilgi vēl bus jāgaida,
Vai tomēr vēlreiz jāuzsmaida.

(46)

Es pateicos tev, mīļā, labā skola,
Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:
Mēs paņemam no tavas klases sola
Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.

Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,
Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:
Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,
Kas atrast mācēji mums pašiem sevi.

Par tavu balto bērzu maigām šalkām,
Kas mūža pavasariem pāri skries,
Par tālu gaitu nebeidzamām alkām
Tev skola vienmēr nāksim pateikties.

/Jāzeps Osmanis.

(68)

Kad domāju par skolas gadiem,
Man saulē atkūst loga rūts,
Uz baltiem telefona vadiem,
Ar sarmu kopā domas dūc.

(22)

Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs.

(52)

Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga.

(75)

Ceļu Tu iepazīsi daudz labāk,
Ja iesi pa to,
Nekā tad, ja pētīsi
Vislabāko karti pasaulē.

/Brauna.

(48)

Te sapnis tikko sācies.
Tas ceļš, ko vakar nāci,
Ir ziediem, meijām rotāts,
Drīz atestāts būs rokās.

Vieglu melodiju dzirdi?
Vai to sajūti ar sirdi?
Līdzās draudzenes un draugi,
Tu ar viņiem kopā augi.

Nav sapnis - īstenība,
Rīt sāksies īstā dzīve.
Sirds nemierā ir krūtīs.
Tā blakus visi jūtas.

Dāvanas un ziedus dāvā,
Satraukums ir krūtīs tavās.
Kas būs sagaidāms aiz sienam,
Te - tu mājās, te - tik pierasts.

/Aija Celma.

(60)

Izver sapni caur saules staru
Garu, garu
Un saki pats sev
"Visu varu! "

Met savu sapni ugunī,
Topi tās liesmā par dziesmu
Un saki pats sev
"Tālu iešu! "

Tikai neļauj sapnim sasalt,
Sapnim skanīgam, baltam!
Bez sapņa nav spēka dzīvot,
Un cilvēks bez ceļa var nosalt.

/Gunta Micāne/.

(65)

Vien tas, ko mīlējis esi,
Pat aiziedams nezudīs.
Tie gaišākie, labākie gadi
Ir rakstīti debesīs.

/Marta Bārbale/.

(33)

Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā

Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs.

(35)

Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs.

(58)

Lai tev laime,
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs.

(62)

Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs.

(31)

Ceļa sākumā mūs pārņem bailes; mēs gribam visu izdarīt pareizi. Bet dzīve mums tikai viena – kurš tad izgudrojis šo "pareizi". Paraugs noder vien salīdzināšanai, lai mēs redzētu, kā citi izprot dzīvi. Mēs bieži apbrīnojam citu cilvēku gājumu un tikpat bieži varam mācīties no citu cilvēku kļūdām. Taču, kā veidot savu dzīvi labāku, - katra paša ziņā.

/Paulu Koelju.

(182)

No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.

(167)