Gads atnācis pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz?
Tik apjukušu Vecaisgads,
To mūsu vidū iestumt mēdz.
Nav laika bijis Vecajam,
Ar jauno noņemties, to skolot,
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un viņam kaut ko solām.
Gads atnācis pavisam jauns.
Ko tas no dzīives zin?
Un visus mūsu solījumus,
Kā svētkus lielākos viņš svin.
Cik viņš ir jauns un jauks,
Un mūsos skatās apskaidroti,
Ak, soli, soli viņam, draugs,
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.
M. Zālīte.
Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 euro.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi ir!
Pirmais noteikums ir: Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 euro nākošai dienai.
Otrais noteikums ir: Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.
Ko tu darīsi? Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies? Ne tikai priekš sevis, bet arī priekš mīļajiem, kas tev ir blakus? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti? Tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis. Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt.
Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava
Laika banka. Mēs tikai to neredzam. Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu
dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atņemts. Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.
Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var
kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma.
Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 euro?
Un tieši tādēļ sāc ar šo brīdi dzīvot dzīvi tā kā Tu vēlies.
Pusnakts stundā, gadu mijā,
Lai jums zvaigznes laimi sijā,
Lai mazs rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu,
Aizkūp visas nelaimes,
Kā putekļi pa gaisu.
Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka.
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt,
Lai jums palīdz četri velni,
Divi balti, divi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
un uz Jauno gadu dzeriet,
Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka,
Bet visvairāk mīlestības!
Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis,
Jaunais gads lai aiznes tev.
Sniegi snieg un putina,
Baltums egli lutina.
Mežā atskan zaķu smiekli,
Kūleņi un ziemas prieki.
Labas domas, piparkūkas,
Dāvanas un siltas jūtas,
Visas virmo saltā gaisā,
Berot Laimi Jaunā maisā.
Vēlu Tev tās visas lietas,
Kas Tev pašam dārgas liekas,
Bet tās citas - ko nu tās,
Lai tās ātrāk aizmirstās.
Laimīgu Jauno gadu.
Lūk sagaidīts ir jaunais gads,
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Un atplauks mūsus sejās smaids,
Jo ticam mēs, ka gads būs labs.
Ja kļudījāmies vecā gadā,
Tas likās nemaināms nekad,
Tad ticēsim ka jaunā gadā,
Mēs bēdu apiesim vienmēr.
Lūk pirmā gada diena cauri,
Un jāuzsāk mums garais ceļš,
Kad varēsim mēs vēlēt laimi,
Lai Jaunais gads mums būtu labs.
Es vēlēšu tev, ko vāverei vēl:
-Lai neuzkrīt čiekurs uz galvas.
-Lai visam mūžam nepietrūkst
Garšīgās riekstu halvas!
Es vēlēšu tev, ko bitei vēl:
-Lai vasara nozied kā liepa.
-Lai riebēja ļauna riebdamās,
Tavam stropam nesarieba!
Es vēlēšu tev, ko ābelei vēl:
-Lai ziema saudzē un žēlo.
Un ziedu laiks paiet nezinot
Ne agro salnu, ne vēlo!
Es vēlēšu tev, ko Jaungadam vēl:
-Lai pilna ar sudrabu josta.
-Lai visas dienas kā rudzi zied
Un nezied neviena kā skosta!
/O. Skuja/.
Recepte visam gadam.
Ņem 12 mēnešus, notīra tos pavisam tīrus no rūgtuma, skopuma, pedantisma, bailēm un sadala katru mēnesi 30 vai 31 daļās, tā, lai krājumu pietiek visam gadam.
Tad katru dienu sadala šādi – 1/3 darba un 2/3 prieka un atpūtas, pēc tam pievieno 3 ēdamkarotes ar kaudzi optimismu, 1 tējkaroti tolerances, graudiņu ironijas un ščipsniņu takta, un tad visu masu pārlej ar mīlestību.
Pagatavoto grezno ar maziem uzmanības pušķīšiem un pasniedz ar gaišumu un mīlestību.
1 gadu laimes,
12 mēnešus veiksmes,
53 nedēļas saules,
365 dienas veselības,
8766 stundas mīlestības,
525600 minūtes labu garastāvokli!
Jaunā gadā mirdzumu acīs un siltumu dvēselē, veselību pašam un veselus mīļos.
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai, iedvesmu darbā un aizmiršanu par Zemes pievilkšanas spēku,
Apņēmību izpildīt pašam dotos solījumus un drosmi sev noticēt, enģeli uz pleca un mīļu cilvēku cieši sev blakus,
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību pret pasauli aiz loga!
Lai veicas un lai izdodas!
Ļauj, lai prieks atmiņu kupenas bradā,
Uzticies brīnumam trauslam kā sniegs.
Prieka, veselības, mīlestības un patīkamu pārsteigumu pilnu Jauno Gadu.
Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.
Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.
Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.
Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.
Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan Dievs, gan Laima svēta.
Aiztecējis apaļš gadiņš.
Kāpsim jaunu pakāpienu
Mēs pa lielām dzīves kāpnēm
Augstāk - droši kā arvienu
Paliksim te daudz, daudz dienu-
Trīssimtsešdesmit un piecas,
Uzmanīgi vērodami
Visu, kas vien sauļup tiecas.
Vasaru mēs redzam dabā,
Ziemu - grāmatā un skolā,
Klausīdamies skolotājos,
Rātni sēdēdami solā.
Un, kad paies atkal gadiņš,
Savu zināšanu kalnu
Celsim plecos smaidīdami,
Kāpsim pakāpienu jaunu.
Debess zilā zeme, zaļā
mēs tik daudz ko gribam, gribam
veriet savus logus vaļā
gribam zvaigzni redzēt zibam.
Iesākas darba rīts
Saulstars iespīdas mazs
Darbiņš kad padarīts
Zvaigznīte iedegas.
Negribam lai nāves lietus
Pāri mūsu galvām līņā
Gribam, lai pār zemi lido
Baloži un baloniņi.
Vienam tas darāms nav,
Kopā jādara tas.
Atnāci?
Sveiks mans draugs,
zvaigznīte iedegās.
Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.
Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.
Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežīem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt.
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā aizvien –
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un Priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.
Iedegsim sveces, iedegsim sveces,
Lai mūsu istabā sveetīts ir prieks,
Iedegsim sveces - Ziemsvētku sveces,
Un lai neviens šeit nejūtas lieks.
Lai jums top gaiši, lai aizmirstas bēdas,
Lai atmostas dvēseles un gaišākas top,
Ticība aizslaucīs ļaunuma pēdas,
Labestīgs miers lai šeit mājvietu rod.
Salavecis iet pa ielu,
Nes tev dāvanmaisu lielu,
Viena dāvana priekš tevis,
Ko viņš dāvina no sevis!
Maisā lācis, lielas lelles,
Katrai lellei baltas krelles:
Glītas sprādzes taviem matiem,
Mašīnas ar 4 ratiem,
Maisā koka klucīši, blakus mīksti kaķīši,
Dāvanmaiss ir liels un smags,
Salavecis brien kā traks.
Staigā viņš šodien, rīt,
Būs pie tevis aizparīt.
Kluss. un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieveros acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.
Mulst. un samulst pa īstam un vienam,
Tik mulss – ka var vēlēties.
Viss mulst. Un piedodot saprast pa īstam.
Ka mulst – tas ir noslēpums.
Just. un pamostas zvaigznes iekš debess.
Tik just – ka var saprast vienmēr.
Viss jūt. Un var pārbaudīt laimi no jūtām.
Ka just – tas ir pārpratums.
Zust. un pazūd šī pasaule šobrīd.
Tik zust – ka var parādīties.
Viss zūd. Un var atnāk no jauna vienmēr.
Ka zust – tas ir ieguvums.
Ziema klāt ar lielu sniegu,
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Katram dvēsele gaišāka kļūs,
Iezagsies sirsiņā prieks - Ziemassvētki būs.
Mājiņā pa skursteņstabu
Stiepdams garu, garu vadu
Salavecis ierāpās
Tērpies drēbēs sarkanās
Bet viņš bija elektriķis
Kuram bija viens liels stiķis
Ziemassvētkos pārģērbties
Un pa kluso rakāties
Vadu kastēs un vēl ar
Drošinātājos, kas grab
Viņš nu strādāja bez mitas
Kamēr korķi ārā sitas
Tomēr viņa darbā baisā
Māja neuzgāja gaisā
Gribu jums to novēlēt
Lai var svētkos pagulēt
Lai pie jums tas nesper kāju
Svētkos nedemolē māju.
Tālā, tālā senatnē,
Vecā gada nogalē
Atgadījās notikums,
Ko nu stāstīšu es jums.
Tad, kad Ziemassvētki klāt,
Salatēvs, kad ciemos nāk,
Tad, kad lauki sniegā dus -
Visi gaidām brīnumus.
Arī meiča Anniņa
Brīnumiņu gaidīja -
Bij tā puisi satikusi,
Nu pēc kura alka klusi.
Tāpēc nebīdamās jūtu
šī nu Vecim ziņu sūta -
Salatēvs, tev bēdas sūdzu
Uzklausi tu mani lūdzu!
Zinu es, ka tikai tu
Vari radīt brīnumu.
Zinu arī, protams, to
Ka ikkatrs tev lūdz kaut ko.
Nu tev lūdzu arī es -
Nevajag man konfektes,
Nevajag man lāčus, lelles
Un pat nevajag man krelles.
Gribu tikai puisi cēlo,
Ar to acu skatu kvēlo,
Ko es viendien manīju,
Tad, kad cūkas ganīju.
Sirds tad dauzījās kā traka
Pat no viena viņa skata.
Vaigi uztraukumā tvīka
Pat no komplimenta sīka.
Palīdzi man, ja tu vari -
Laimīgāku mani dari!
Salatēvs, kad ziņu lasa,
Domīgs savu bārdu kasa.
Visi lūdz tam šo un to -
Spēļmantu vai garšīgo.
Bet te pēkšņi lūgums šāds -
Mīlestības sātināts.
Būs vien jānāk viņai talkā -
Ir tač Ziemassvētki laukā!
Tā ar beidzas stāstiņš šis
Ziemsvētkos kas noticis.
Cerībiņu sirdī laidiet,
Salatēvu ciemos gaidiet.