No agra rīta, kad saulīte aust,
Tad skaistākie rožu ziedi jau plaukst,
Vēl Māmiņdienas apsveikumu,
No sirds tev mīļi sūtu.
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat,
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt.
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi,
Ar tevi vienmēr gribu parunāt.
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad rezēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju, pie mammas sāpes dzīst.
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat,
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Pie tevis mīļi pieglausties,
No acīm asaru noraust,
Un klusi pateikt - paldies,
Par to kas esmu, būšu.
Tev vaigā zvīļo sārtums,
Kā maija ābeles zieds,
Es mīlu tevi, māmiņ,
Par to, ka esi, paldies.
Paldies, mana jaukā un labā,
Ka varu šai pasaulē iet,
Ka sevi veltīji bērniem,
Paldies, mīļo māmiņ, paldies.
Ar baltām ievu kurpēm,
Un tulpju svecēm košām,
Ar pienenīšu zeltainām pļavām,
Un putnu dziesmām skaļām,
Ar pirmo saules staru,
Un baltu ķiršu zaru,
Nāk pavasaris, mātes sveikts,
Un man ar gribas par visu,
Tev lielu paldies teikt,
Ka šai pasaulē pukst mana sirds.
E.Grinbergs
Tikai tad, kad pašas kļūstam mātes,
Savējās daudz labāk saprast sākam,
Kāpēc neiet gulēt? Ko pie loga gaida?
Skat, jau pirmais ausmas stars krīt sejā,
Katram vecumam - savs ziedēšanas skaistums,
Katram vecumam - savs gaidīšanas laiks,
Tāpēc jau mēs esam mātes - mantojums, kas svēts.
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem,
No sirsniņas es mīlēju,
Savu mīļu māmuliņu.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi,
Man balta dzīves taciņa,
Tu savu sirsniņu man devi.
Tik liela plaša pasaule,
Tik spoži saule mirdz,
Tik lielā plašā pasaulē,
Visplašākā ir māmulītes sirds.
Balta mana māmuliņa,
Balti mani audzināja,
Pati sevi netaupīja,
Balti mani audzinot.
No sirmās Daugavas, no bērzu klusās žūžas,
Kaut kas no rītausmas ir tavās domās, māt,
Un baltu vasaru no tava garā mūža,
Es šodien gribētu tev atkal dāvināt.
L.Vāczemnieks
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Jauka lai Tev šī diena,
Māmiņa mīļā, tik laba kā Tu,
Nav pasaulē, laikam neviena.
Maijā, kad sazaļo lauks,
Ārā kad bērziņi plaukst,
Māmiņu samīļot steidzu,
Izjusti svētkos to sveicu.
Nākot no skolas ieraugu māmiņu,
Mīļu un labiņu, kā saules stariņu,
Kopā mēs ejam, skrejam un smejam,
Kopā mums labi un jautri.
Viņa gatavot prot gardi,
Cepumi un tortes saldi,
Māmiņu mēs mājās gaidām,
Un vēl mīļi uzsmaidām.
M.Zīle
Agri mostos es no rīta,
Steidzu visu padarīt,
Māmiņai nu ir svētki,
Tie tiks mīļi sagaidīti.
Žigli skrienu es uz pļavu,
Mežābelē skaisti ziedi,
Noplūcu tai vienu zaru,
Nesu savai māmiņai.
Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu,
Piedod mūsu nerātnības un neizdarītos darbus,
Kopš bērnības, visā dzīves garumā,
Piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības un mīļos vārdus.
Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam ko nozīmē mātes sirds,
Un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša,
Skaidra un neaizmirstama - Tu, karsta asins lāse gadu baltumā.
Bridaka
Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man,
It visas ilgas, visus sapņus,
Tu devi pasaulei.
Skaista roze mirdz man logā,
Kā puķīte, māmulīte,
Tā kā spilgta zvaigznīte,
Tā kā spoža saulīte.
Gan priekos, gan bēdās,
Gan darbos, gan nedarbos,
Gan mierā, klusumā,
Gan trakotā negaisā,
Gan ar saules stariem siltumā,
Gan zem lietus lāsēm aukstumā,
Māmiņa mums blakus ir.
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem,
Mātes siltā, mīļā sirds.
Kluss starojums no mātes - tīrs miers,
Te neejiet, te viņa ziedējusi,
Te nelāčojiet, ābeļziedos viss,
Un lakatiņš, ko viņa atstājusi,
Kā lūgšana par mani, visiem mums,
Lai drošāki, lai stiprāki mēs.
Māci, māmiņ, savam bērnam
Laimes atslēdziņu gūt,
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
Gan ar prātu gudram būt.
Neļauj izniekot to laiku,
Kas spēj laimei durvis vērt,
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
Mācoties caur dzīvi iet.
Savai tautai, savai zemei,
Gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes,
Jaunus asnus izdiedzē.
V.Kokle-Līviņa
Uz visas pasaules ir tik daudz mammas,
Un viņas visas ir īpašas, mīļas un labas,
Bet tomēr vislabākā ir katram sava vienīgā,
Tu esi man vismīļākā!
Tēti, tēti paskaties - māmiņai vaigi zied,
Tēti, tēti paskaties - māmiņai acis zied,
Tēti, tēti paskaties - mamiņai rokas zied,
Tēti, tēti ļoti gribu, lai māmiņa vienmēr zied.
Lēkā, smejas, un dejās laižas,
Slēpjas un brēkā putekļu fejas,
Griežas, skrienas, tad stājas uz vietas,
Liekas, par vēja fejām nu kļūtu.
Bet tās kas spīd un mirdz,
Un sārtās krāsās spirdz,
Tās bālās un ātrās, tās gaismiņas mazās,
Tās gaismiņas mūsu - māmiņas ir.
Sienāžiem ir pļava zaļa,
Vālodzei ir dziesmu vaļa,
Man ir sava māmuliņa,
Es tai zelta atslēdziņa.
E.Stērste
Mana dārgā, mīļā māte! Es vēlos tevi apsveikt šajos svētkos - Mātes dienā! Es nekad nepārstāšu atkārtot, ka tieši tu esi labākā māte pasaulē. Es tevi ļoti mīlu, lepojos ar katru tavu sasniegumu un gribu pateikt tev lielu paldies, ka tu man ne tikai devi dzīvību, bet padarīji to pēc iespējas laimīgāku. Esi vesela, smaidīga, tikpat sabiedriska. Un neuztraucies, lūdzu, par sīkumiem. Priecīgus svētkus!
Ak, māt, Tev manā sirdī liela vieta,
To vārdos pateikt grūti man,
Kad Tevis pietrūkst, sirds kļūst cieta,
Nekur man nebūs miera māju.
Zālīte
Tā kā gara saules diena,
Esi, mūsu, māmulīt,
Tava siltā, jaukā gaisma,
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Ķirškalne
Visu dienu caur rūpēm,
Māmiņa iet,
Kad es klēpī apsēžos,
Māmiņa zied.
Misiņa
Atmostoties dziļā naktī,
Jutu cik tu maigi glāsti,
Un pār gultu noliekusies,
Zelta pasaciņu stāsti.
Kad es atkal miegam ļāvos,
Dzirdēju, ka klusi dziedi,
Un ap manu mazo gultu,
Plauka balti sapņu ziedi.
L.Paegle
Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi lēnām garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā,
Plauksti baltāka aizvien.
Nedziest saule rietēdama,
Zvaigžņu pulkā sapņos iet,
Tā Tu nomodā par visiem,
Līdzi smaidi, līdzi ciet.
Pārejot pār Tavu slieksni,
Miers kā siltas pārslas krīt,
Kā Tu proti katru ēnu,
Maigām rokām aizglāstīt.
Daudz ir Dieva dārzos ziedu,
Pacel acis, gaisma mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem,
Mātes svētums, mātes sirds.
V.Mora
Saulīt` silta, māmiņ jauka,
Abas vienu labumiņu,
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.
Skan tava šūpļa dziesma krūtīs,
Tā katrā dzīves solī man ir klāt,
Skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
Skan sirdī man, ak mīļā, labā, Māt.
Krūklis
Mana mīļa māmuliņa,
Mīļi mani audzināja,
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņās.
Kā saules stariņi,
Tik silti, silti,
Tik gaiši, spoži,
Smaida mana mīļā māmiņa.
Tik bezgalīgi patiesi,
Tik skaidri, skaidri,
Tik dzidri, svaigi,
Kā lietus lāses krīt no zilām debesīm,
Ir manas māmulītes glāsti,
Un tos ne ar ko neaizstāsi.
Sāpju straumes sirdī plokas,
Kad tu uzliec, Māt,
Man uz krūtīm mīļās rokas,
Mierā ieaijāt.
J.Ziemeļnieks
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums.
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt,
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu jau to zini, ka visādi iet,
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet,
Atkal pa reizītei gadās.
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Jauka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīļā, tik laba kā tu,
Nav pasaulē laikam nevienas.
Saulītis
Nevienam es nesaku,
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai, tai pasaku,
Dod man gudru padomiņu.
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst,
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas - pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis,
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
Apškrūma
Māmiņa mīļā,
Tu esi kā saule,
Un mīlestība tava,
Silda kā kažociņš silts.
Ai, māmulīt, visu tu vari,
Un viss ir tik mīļš, ko tu dari,
Lūk, piemēram, cimdiņus abus,
Tu adi tik siltus un labus.
Man šallīti pieglaud pie vaiga,
Un tā ir tik mīksta un maiga,
Ai, visu to vari un proti,
Tu mīļa tik ļoti, ļoti.
Osmanis
No saules zemei gaisma tiek,
Plaukst ziedi, druvās maize briest,
No māmuliņas - laime, prieks,
Cels bērnus saulē viņas pieskāriens.
Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man šodien uzsmaidīt, tikai tev!
Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man tevi noglāstīt un sasildīt!
Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man tevi lutināt,
Kā lutini Tu mani ik mīļu brīdi!
Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man tevi noskūpstīt,
Ļauj man šodien pasacīt,
Kā vakar, šodien, arī rīt,
Tu biji, esi un būsi,
Vismīļākā, vislabākā!
Māmiņa kad agri rītos,
Istabā pie manis nāk,
Saules zaķēni uz grīdas,
Griestos bariem dejot sāk.
Un ikreiz, kad māmuliņa,
Blakus man pa ielu iet,
Ielas abās pusēs rindā,
Košas brīnumpuķes zied.
Kad mēs abi ejam pļavā,
Sidrabaini strauti urdz,
Un no manas kabatiņas,
Putnu bari zilgmē spurdz.
Dinere
Paldies Tev māt, par tavām dziesmām,
Par vārdiem mīļajiem, ko teici man,
Gan rīta ausmā, gan vakara rietā,
Tie šodien vēl sirdī man skan.
Tu savu pavardu tik labi nosargāji,
Ka vēl aizvien tas sprēgājošs un silts,
Un stipri stāv tas mīlestības tilts,
Pār ko tu cēla bēdām pāri gāji.
Nav tava roka piekususi dot,
Un tava sirds nav pārstājusi starot,
Tais rūpēs gaišajās, kas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.
Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu,
Kā seno dienu gaišās stundās, māt.
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
Ziemeļnieks
Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis,
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, Māt,
Vienalga - laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt.
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas,
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu,
Par skaistāko savējo katrs mēs saucam,
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida.
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus,
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot,
Vien sirmāks kāds pavediens aužas.
To maigumu jūtot, ko bērnībā guvām,
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim,
Vien nebēdā, māmiņ, ka vecums nāk tuvāk,
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi.
Dedzu skalu, dedzu sveci,
Tumša mana istabiņa,
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.
Paldies Tev, Māt,
Par visu mīļumu ko devi,
Par prieku un labestību,
Par to, kas iemācīts un sasniegts.
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Jauka lai Tev ir šī diena,
Māmiņa mīļā, tik laba kā tu,
Neviena nav uz šīs Pasaules.
Jā, mīļā Māt, ne tikai dziedāt tu mācīji man,
Arī darbu darīt palaikam,
Iet taisnības ceļu un grūtumu panest,
Un daudzas bij reizes, kad klusi Tev sacīju, Paldies!
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un balto dienu.
Tu vienmēr esi labiņa,
Un žēlo mani katru brīdi,
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvien man sildi sirdi.
Tik liela plašā Pasaule,
Tik spoži saule mirdz,
Tik liela plašā Pasaule,
Visplašākā ir māmulītes sirds.
Māmiņ, mīļo māmuliņ,
Nāc un paskaties tu ar,
Dārzā pirmo vijoliti,
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta,
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā saldu medu sūc?
No agra rīta mēs aizgājām,
Pļavā puķītes saplūcām,
Atnesām mājās, māmiņu sveicām,
Daudz mīļus vārdus viņai teicām.
Ir viena diena mūžā dārga,
To māte dāvāja no sirds,
Lai pati Laima mūžu sargā,
Lai ilgi vēl šī saule mirdz.
Mātes rokās mātes siltums,
Acīs gaišs, mīļš starojums,
Mātes sirdī mātes mīļums,
Dvēselē - tās atspīdums.
Mātes sejā mātes maigums,
Lūpās - vārdu pieskāriens,
Mātes rūpes, viņas lepnums,
Bērniem dots savs pavediens.
V. Kokle - Līviņa
Bij man gara tā dieniņa,
Kad saulīti neredzēju,
Vēl garāka tā dieniņa,
Kad māmiņu neredzēju.
Taizemē Mātes diena tiek svinēta karalienes dzimšanas dienā. Un interesanti, ka mainoties karalienei, arī Mātes dienas datums būs pielāgots jaunajiem apstākļiem. Taizemē Mātes dienas zieds ir jasmīns, no kā tiek vīti vainagi, ar saldeno smaržu piepildot apkārtni.
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru,
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt,
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt.
Varbūt pat labāk, ja šorīt es būtu,
Par dziedoni cīruli pārvērties jau,
Tad skaistākās dziesmas Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem: Cik laba Tu man.
Saulīte ir spožākā,
Māmuliņa mīļākā,
Tā kā ziediņš aizvējā,
Es pie viņas siltumā.
Saules staru spožāko,
Pļavas puķi skaistāko,
Domās visu gaišāko,
Padomiņu gudrāko.
Sveiciens māmiņai, pavasara saulītei,
Pavasara saulītei, smaržīgam ziediņam,
Māmiņa mīļā, tavi svētki jau šodien,
Sveicu tevi, cik mīļi vien var.
Sveiciens manai māmiņai,
Pavasara saulītei,
Tavi svētki šodien klāt,
Tu man pati dārgākā.
Sveicu tevi, mīļi, mīļi,
Paldies par to, kas esmu,
Par īstā brīža atbalstu,
Un dzīves gudrību.
Māmiņas smaids izgaismo katru dzīves mirkli,
Māmiņas apskāviens ievieš prieku mūsu dienās,
Māmiņas mīlestība būs ar mums vienmēr,
Un izrotās mūsu dzīvi visskaistākajos veidos.
Skaista roze mirdz man logā,
Kā puķīte, māmulīte,
Tā kā liela zvaigznīte,
Nes siltā sirdī mīļumu.
Uz pasaules nav tādas vietas,
Kas drošāka par mammas klēpi,
Uz pasaules nav tādas lietas,
Kas īstāka par mīlestību.
Pasniedz savas rokas pretī,
Raupjās saujās Sauli sniedz,
Un ar savu gaišo smaidu,
Vēlreiz bērnam justies liec.
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
Galvu Tavā klēpī likt,
Un pie seno dienu sapņiem,
Tā kā bērnībā, reiz tikt.
Ļauj man atcerēties vārdus,
Kurus sirdī spēju rast,
Tikai, diemžēl, tajās dienās,
Pateikt nespēju Tev prast.
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
Vēlreiz Tavā sirdī smelt,
Lai es smago dzīves nastu,
Spētu viegli plecos celt.
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
Vēlreiz mīlestību krāt,
Kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, Māt!
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas Sauli nes,
Nav par tavām rokām labām,
Mīļākas uz Pasaules.
Tā kā gara saules diena,
Esi mūsu māmuliņa,
Tava siltā, jaukā gaisma,
Devīgi mums ceļā krīt.
Vēlas sirds tev pasacīt,
Mīļu, siltu - paldies,
Bieži aizmirsdama sevi,
Tu spēji visu atdot mums.
Kas tādu spēku Māt,
Tev devis šajā laikā,
Mums mūžīgs paliks šis -
Neatbildēts jautājums.
Tu jau to zini, ka visādi iet,
Paklūpu, nokrītu, aizķeros,
Laboties gribas tomēr mazliet,
Lai mazāk nedarbu, un tad atkal labotos.
Ļauj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāci mani modināt.
Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.
Tavi vārdi - gudri vārdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.
Ir labi kādreiz pateikt:
Es mīlu tevi - Mamma,
Vienmēr būšu ar tevi,
Tu esi mana Saule.
Apkārt šalc vēl lieli vēji,
Sāk nu Saule savus starus tīt,
Paldies tev, Māt, ka izauklēji,
To garu, kas man krūtīs mīt.
Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,
Kā dzīva saulīte pār tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz.
Esi mīļa, tikpat jauka,
Vienmēr skaista, dzīves gudra,
Kurai padomu var lūgt,
Saules mirkli dāvāt prot.
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem,
Mātes siltā, mīļā sirds.
Mīļum, mīļā māmuliņa,
Mīlu tevi kā nevienu,
Esi man visdārgākā,
Par saulīti, baltu dienu.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manī bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai nieki.
Mīļum, mīļā māmuliņa,
Par visu vairāk mīlu tevi,
Man priekšā dzīves taciņa,
Sirds siltumu man dod.
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem,
No sirsniņas es mīlēju,
Savu mīļu māmuliņu.
Nevienam es nesaku,
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Tā noslēpuma glabātāja.
Mīļā mana māmuliņa
Mīļi mani audzināja,
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.
Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt..
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
..bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā..!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast..
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.
Bet ir tak Skaips kur vienmēr spēsim,
Atkal par visu smalki parunāt.
Tu tikai neraizējies ļoti..
Man vienmēr tagad Raimis blakus būs..
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam
Lai dotu svetību tu mums!
Māt, Tu redzi kādu esi mani radījusi.
Tu tā, kas mani ļoti esi mīlējusi,
Paldies par sirsnību, par gadību, par laimi,
Ko audzinot man esi dāvājusi.
Tu zini, Māt, es esmu pateicigs par to!
Ir bijis tā, ka esmu sāpinājis Tevi,
Ir grūti bijis mani izprast, Māt.
Par visu to es piedošanu lūdzu,
Es tagad cenšos dzīvot savādāk.
Paldies par skaisto bernību, par mājām,
Par glāstiem, uzslavām paldies Tev Māt!
Par brīžiem kad mēs kopā visur gājām
Un atsteidzies, kad nācās mierināt.
Šodien man dzīvē ir diena svarīga,
Gribas kliegt, gribas smiet, spārnos pacelties.
Bet par to, kas manā dzīvē ir noticis,
Es gribu Dievam pateikt paldies.
Mamm, tu man viena vienīga esi,
Paldies, ka šodien esi man klāt
Tāpēc es šodien tev ziedus dāvāju,
Un Tavā priekšā galvu zemu noliecu.
Tu tikai neraizējies ļoti..
Man tagad vienmēr sieva blakus būs.
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam..
Lai dotu svētību tu mums..
Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!
Māmiņ šodien tava diena,
Nestrādā un atpūties,
Vēlam mēs tev tikai labu,
Sveicam tevi šodien dikti,
Prieku, laimi mātes dienā.
Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā -
Dzīvību man dāvāji.
Ak, māmiņ, kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gudrāki iet.
Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!
Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku - gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.
Par to mīļumiņu,
Kas tev, māmiņ, acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos, pļavās, lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Ak, māmiņ, cik simtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man.
Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu, desu, medu deva
Pati krumta garoziņu.
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Balta mana māmuliņa
Balti mani audzināja
Pati sevi netaupīja
Balti mani audzinot.
Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Kā saulīte debesīs
Kā mirdzoša zvaigznīte!
Ko lai māmiņai es veltu?
Šodien svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zelta,
Steigšu viņai dāvināt!
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!
Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu.
Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.
