Dzejoļi

Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.

(27)

Es tiešam nezinu ko domāt,
Es vēlos tevi tikai lamāt,
Par sāpēm ko nodarīji,
Par asarām ko pamanīji.

(2)

Spogulis šodien trilleri rāda,
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
Mati ir salauzti, ausis līdz zodam,
Jādomā - Jaunais gads sagaidīts godam!

(1)

Tava elpa uz manām lūpām,
Birst kā rožu lapas,
Un tavas rokas tik maigi skar mani
Kā silti un saulaini saules stari.

(1)

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

(3)

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, laika taktī,
Un dvēselītēm, klusā, svētā naktī.

(0)

Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt, paskaties - Tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.

Māte, mazulis, bērns, bērnība

(18)

Lieldienu zaķim
Visas olas izbirušas.
Nākat bērni palīdzēt
Zaķim olas salasīt.

Bērni olas salasīja,
Zaķis tālāk aizcilpoja,
Labiem bērniem izdalīja
Lieldieniņu rītiņā.

(1)

Ja tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.

(34)

Varavīksne košās krāsās
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums Tu atnākusi esi
Mazā dvēselīt!

Varavīksne, sirds, dvēselīte

(11)

Mēnestiņš kā podziņa,
Zvaigznītes kā odziņas,
Klusītēm pie lodziņa
Ziemassvētki zogas.

(2)

Tu dziesma bez vārdu,
Tu atbalss simts skaņu,
Tu nomoda sapnis,
Tu zemes gars svēts.

(0)

Tu jūti smaržu, to smaržu pazīstamo,
To piparkūku smaržu pazīstamo,
Tev jāsajūt prieks savā dvēselē,
Un tad dod citiem pretīm to.

(5)

Vārda diena brauc caur kalniem,
Lai vien tiktu pie saviem radiem!
Atbrauca, sadzīvoja
Pirms aizbrauca, samīļoja!

(4)

Mēs ar olām sitamies
Un pa laikam smejamies.
Šūpolēs mēs sēžamies
Augstu gaisā ceļamies.

Priecīgi mēs visi esam,
Lieldienolas mājās nesam-
Visādas, dažādas,
Lieldienolas krāsainas.

(2)

Salatēvs pār laukiem brien
Sandeles tam kājās,
Skrieniet bērni skatīties
Vai tam visi mājās!

(0)

Ir viegli mūža pirmie soļi,
Kad zaigo agrais dzīves rīts:
Vēl negrauž ceļa cietie oļi,
Vēl jūdžu tālums nepazīts.

Solis, dzīve, grūtības

(12)

Saulītē viss atdzīvojas,
Strautiņš čalo,
Tauriņš dejo,
Strazdiņš svilpo.

(0)

Klusā cerībā es Tevi gaidu,
Atkal redzēt tavu smaidu,
Mīļus skūpstus es Tev sūtu,
Kaut nu es Tev blakus būtu.

(7)

Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.

(0)

Viņa dienā doma
Bet naktī sapņo
Dienā domas lido
Naktī sapņi mostas

Viņas smaids ir kā saule debesīs
Viņas lūpas saldi kvēlošās
Viņas acis mirdz kā lietus pilieni
Viņas asaras kā dimanta graudi

Viņas sapņi kā putni debesīs
Viņas domas spīd kā saule debesīs
Viņas dusmas kā vilka dusmas
Viņas maigās rokas man pietrūkst

Autors ingus tomašs

(16)

Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.

(2)

Dažreiz viens solis var veikt
Vairāk kā jūdžu gājiens.
Dažs brīnuma vārdus spēj teikt,
Ka pazūd tavs vājums.
M.Ķempe

(2)

Ir jābūt ļoti, ļoti lielam,
Lai kaut kur nekļūtu tu mazs.
Bet vajag arī būt tik mazam
Viss skaistais nāk no saules,
Viss mīļais - no cilvēka!
Lai Tev daudz skaista un mīļa!

(1)

Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu tev!

(3)

Tos skaistos sapņus,
kas klusi sirdī mīt,
Tos krietnos darbus,
kas ceļā būs jau rīt,
Lai Jaunais gads
jums palīdz piepildīt.

(0)

KRAUKĻU TIESA

Kraukļi koku galotnēs ķērc,
Manu dzīvību pīšļos mērc
Saule svilina manu miesu
Bet kraukļi pieprasa savu tiesu

Savu sirdi pre debesīm triecu
Līdz pāršķeļas debess
Un zenītā noplok saule
Drīz pārvēršas visa pasaule

Mana sirds un mīla
ir kraukļu pelniem netīra
Vai , jel, spēšu to piedot?
es esmu avarējis pilots

Stūri grozu šā ne tā
Ka no mīlas nepaliek nekā
Pelnos sabirst mana miesa
Ir pienākusi kraukļu tiesa....

(Jānis Rezokavs)

Kraukļa tiesa

(23)

Savai sirdij nespēju es pavēlēt,
Bet tomēr šo spēli vēlos uzspēlēt.
Mīlēt un būt mīlētam..
Kā zvaigznei - koši krītam
Pa rītam iz dienas, iz katras - pa spītam
Neticot tam uzpūstajam mītam,
Ka ciešam no tiem, kurus mīlam
Bet pa īstam,
Bieži no mīlas uz zemes visi krītam,
No satraukuma, mēs kā traki svīstam!
Bet, lai zinātu, kas ir labi - jāzin, kas slikti
Kaut visi pret to spītējamies dikti
Visi vēlamies būt mīlēti tikti..
Vai tad tas ir slikti?
Nē, tik tas ir jānopelna -
Sirds nedrīkst tava būt melna
Sargā savu sirdi no ļaunā velna,
Kurš padarīs to nu noteikti ne no zelta
Mīlestība - kā sniega pika velta.
No nekā līdz sniegavīram
Galvenais nesāpināt tos, kurus mīlam
Kas to vēlas sabojāt - nīstam.
Sākumā visi pa kailām ielām vieni klīstam
Bet tas ir drēgni - vienam.
Centies, lai mīlestība līdzinātos zeltam,
Kura no cerībām un sapņiem celta
Kā no iedomu pasaules ņemta -
Tici un tā tam būs būt,
Kāds ar tevi kopā vēlas kļūt.
Liecini par to, lai no tevis kūst
Mīlestība, gaišums, lai no tevis plūst
Tici, bet nu jau man (Nevēlos, lai tiktu apdalīts)
Ja mīlestība ir - tā nezudīs un nedzisīs
Ja vēl nav - tici - tevi atradīs...

(1)

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!

Putns, vārds, prieks, dāvana

(1)

Manī domas kā mākoņi lido,
Uzvelk vienu slidu un mēģina slidot,
Sanāk kā sportistam amatierim,
Sniegums kā pavājam aktierim.
Kaut kur lasīju slikti ir domāt,
Gluži tāpat kā pa akaci lodāt,
Tie, kas daudz domaa, dara-neko,
Bet es tagad gribētu darīt jebko.
Apnicis domāt un neredzēt galu,
Gribas beidzot ticēt sev-es to varu,
Varu aiziet un aizcirst durvis,
Varu būt kā viduslaiku burvis.
Kas var pieburt labu un ļaunu,
Var sev dāvināt dzīvi jaunu.
Grūti ir apsēsties, noticēt sev,
Grūti ir pateikt tos vārdus tev.
Negribu būt ar tevi es kopā,
Negribu staigāt vairs roku rokā,
Varbūt tu netici-gribu būt viena,
Gribu būt īpaša, neatklāta viela.
Tavā klātbūtnē visu man liedz,
Tikai sāpes un ciešanas sniedz,
Paņemu, salasu visas tās traukā,
Izkratu sirdi, lai birst laukā.
Trauku noskaloju tualetes podā
Nedomā - esmu es nomodā.
Darbiņš pabeigts, nolaižu poda vāku,
Šodien es jaunu dzīvi dzīvot sāku!

(4)