Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu,
Svini savu dzimšanas dienu.

(132)

Sev vieglu laimi novēlēsim,
Ne gados nākamos, ne tagad,
Bet jaunas sirdis iegūt spēsim,
Ar laimi, kura liekas smaga.

(5)

Katram cilvēkam vajag vienu baltu ielu,
Kas to mājup ved,
Upi, kuru saukt par savu,
Un akmeni, zem kura glabāt

Atmiņu krāsainos stikliņus.

(34)

Tas mūsu Ziemassvētku večuks,

Ir visās lietās baigais spečuks.

(40)

Nāk ziedons un atkal aiziet,
Tik atmiņas negaist un kvēl,
Tev dzīvē daudz skaista būs priekšā,
Bet bijušā vienmēr būs žēl.

(147)

Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā,
Par oglēm pavardā, kad ārā snieg,
Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā,
Kas mīlestības sniegts.

Bendrupe.

(14)

Lai Jaunais gads bez vārdiem liekiem,

Ber laimi klēpī pilniem siekiem.

(58)

Pieminēt labo un jauko,
Ziemassvētki mums liek,
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles svecīšu prieks.

Ziemas saulgriežu dzīlēs,
Gaismas sēkliņas dīgst,
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.

(74)

Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu,
Piedod mūsu nerātnības un neizdarītos darbus,
Kopš bērnības, visā dzīves garumā,
Piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības un mīļos vārdus.

Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam ko nozīmē mātes sirds,
Un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša,
Skaidra un neaizmirstama - Tu, karsta asins lāse gadu baltumā.
Bridaka.

(36)

Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.

Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc.
A. Āre.

(194)

Sniegpārslām baltām liegām,
Un zemi savāds mirdzums klāj,
Kad mūsu gaišās domas,
Ik vienam šonakt laimi vēl.

(21)

Esi mūžam smuka, slaida,
Lai tie foršie čaļi smaida,
Bet, ja nedarīs kā liek,
Tad Tev mūžam stulbie tiek.

(156)

Ziemassvētku gaišumu, mīlestību un svētību visa nākamā gada garumā.

(31)

Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai stāv tā mūžīgi,
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā.

(51)

Brīdi vējā ieklausies un dzirdi,
Līksmi šalko zaļais egles zars,
Tādēļ, ka ikvienā sirdī,
Jūtams brīnumainais svētvakars.

(18)

Dzīvo bites čaklumiņu,

Ābeļzieda baltumiņu.

(196)

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti,
Auga mieži, auga rudzi,
Apakš tavas cepurītes.

(29)

Agri mostos es no rīta,
Steidzu visu padarīt,
Māmiņai nu ir svētki,
Tie tiks mīļi sagaidīti.

Žigli skrienu es uz pļavu,
Mežābelē skaisti ziedi,
Noplūcu tai vienu zaru,
Nesu savai māmiņai.

(47)

Tavi apskāvieni ir mans apģērbs,
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīla - mana nevainība,

Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība.

(28)

Gāju bišu klausīties,
Ziemassvētku vakarā,
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.

(8)

Šovakar, kad klusi, klusi,
Baltas sniega pārslas krīt,
Novēlu Tev Ziemassvētkus,
Brīnumainus sagaidīt.

(55)

No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,
Es nezinu, vai kādreiz atteiktos,
Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,
Lai visai dzīvei pateiktos.

V. Ļūdēns.

(27)

Lai sveces deg,
Un skujas smaržo,
Un svētku pīrāgs,
Labi garšo.

(89)

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot,
Ziemassvētki klusi, klusi,
Nāk Tev sirdi sasildot.

(51)

Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegā stigs,
Dzīvesprieka pietiks tam,
Kas tic Saules stiprumam.

(53)

Aizmieg zvēri, aizmieg putni,
Neaizmigsi tikai tu,
Tu, šai baltā ziemas naktī,
Sagaidīsi brīnumu.

(53)

Ar sniega pieneņziedu krēma un saldo skūpstu šokolādes kūku,
Ar nejauši vakarnakt zvaigznēs atrasto dzirksti acīs un mutuļojošo jūtu šampanieša sirdi,
Es klusiņām, uz pašiem pirkstu galiem Tev pieslīdēšu klāt,
Lai, liegi lūpām pieskardamās Tavai ausij, kā sapnī čukstētu,

Ka dāvāju Tev šokolādes skūpstu, līdz mana dzirksts ir arī Tavās acīs,
Un novēlu, lai kaislē mutuļo Tev jūtas, līdz noreibst Tava šampanieša sirds.

(23)

Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir dzīve gara.

(36)

Jāņa māte sieru sēja,
Deviņiem stūrīšiem,
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Jānīšam viducītis.

(36)

Katram gadam ir savs brīnums,
Mirdzošs gaismas atspīdums,
Noviz, nodziest, paliek pāri,
Tikai sveču smaržīgums.

(32)